Izpētes
Atribūtu kartēšanas ziņojums par UNESCO Pasaules mantojuma vietu Kuldīgas vecpilsēta 2025
Nominācijas dokumentā “Kuldīgas vecpilsēta” tika argumentēts, ka Kuldīga ir izcils liecības avots par Kurzemes un Zemgales hercogisti — nelielu politisku vienību Baltijas reģionā, kas aktīvi piedalījās starptautiskā tirdzniecībā un apmaiņā un kurai bija būtiska ietekme uz reģiona arhitektūras valodas un amatniecības attīstību. Atsaucoties uz Kurzemes un Zemgales hercogisti, piedāvātā izcilā universālā vērtība (OUV) tika pamatota ar (iii) kritēriju, kas pieprasa sniegt unikālu vai vismaz izcilu liecību par kādu kultūras tradīciju vai dzīvu vai izzudušu civilizāciju (UNESCO 2024, 29).
Lai gan Kuldīgas vecpilsēta 2023. gadā tika atzīta par UNESCO Pasaules mantojuma vietu, kritērijs, pēc kura tā iekļauta sarakstā, tika mainīts — no sākotnēji piedāvātā (iii) kritērija uz (v) kritēriju, kas definē vietu kā izcilu tradicionāla cilvēku apdzīvojuma, zemes vai jūras izmantošanas piemēru, kas raksturīgs kādai kultūrai vai kultūrām, vai cilvēku mijiedarbībai ar vidi, īpaši situācijās, kad šī mijiedarbība kļuvusi ievainojama neatgriezenisku pārmaiņu ietekmē (UNESCO 2024, 29).
Šajā kontekstā izcilās universālās vērtības laika ietvars tika paplašināts — no vienīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes perioda (1561–1795) līdz kopējam tradicionālās arhitektūras attīstības posmam no 13. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam.
Šā ziņojuma uzdevums ir atkārtoti izvērtēt, vai 2020. gada nominācijas procesā definētās atribūtu grupas un to atbilstošie atribūti atbilst apstiprinātajam izcilās universālās vērtības raksturojumam un (v) kritērijam, kā arī pilnveidot esošās atribūtu kartes, integrējot laika periodus, kas ir pirms un pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas.
Dokuments: Atribūtu kartēšanas ziņojums
Skatu punktu analīze un ainavu aizsardzības zonas UNESCO Pasaules mantojuma objektam “Kuldīgas vecpilsēta”
Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos
Kuldīgas novada pašvaldība, sadarbojoties ar arhitektiem, pēc trīs gadu apjomīga darba izveidojusi vienkārši uztveramu darba burtnīcu “Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos” par apbūves detaļām, faktūrām, proporcijām, apjomu tipiem, konstrukcijām, tehniski pareiziem risinājumiem vecpilsētas ēku saglabāšanai.
Apstādījumu koncepcija Kuldīgas pilsētā
Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra apbūves inventarizācija
Teritorijas vēsturiskā, arhitektoniski mākslinieciskā un tehniskā izpēte, fotofiksācijas, uzmērījuma rasējumi un ainavu analīze
L. Paegles ielas posma no Dzirnavu līdz Raiņa ielai, Mucenieku ielas posma no Dzirnavu līdz Jelgavas ielai, Skrundas ielas krustojuma ar Jelgavas ielu, Jelgavas ielas posma no Mucenieku līdz Ganību ielai, Skrundas ielas posma no Jelgavas ielas līdz Ganību ielas aplim rekonstrukcija Kuldīgā
Vēsturisko fotoattēlu un zīmējumu apkopojums
Ceļvedis vēsturisku ēku atjaunotājiem
Ceļvedis vēsturisku ēku atjaunotājiem
Alekšupītes un ar to saistīto ielu koncepcija
Izstrādātājs G.Kalniņš, 2008.
Koka būvgaldniecības detaļu uzturēšana Kuldīgas vecpilsētā
Būvgaldniecības izstrādājumu konservācijas restaurācijas darbu metodika
Reklāmu piemēri vecpilsētā
Vizuālās komunikācijas objekti Kuldīgas vecpilsētā
Vēsturiskās fotofiksācijas ar vizuālās komunikācijas objektiem Kuldīgas vecpilsētā
Durvju zvanu pogas paraugi
Pētījumi
Adatas vēsture pasaulē, Latvijā, Kuldīgā
Autors: Mg. hist. Agris Dzenis
Amatniecības attīstība un tradīcijas Kuldīgā
Autors: Mg.art. Daina Antoniška
Kuldīga, laiki, cilvēki un ainava. Kuldīgas pilsētbūvnieciskās situācijas analīze vēsturiskā skatījumā, pilsētas attīstības gaitas un lūzumu cēloņsakarību izvērtējums
Autors: Dr. arch. Jana Jākobsone
Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojumu analīze un izvērtējums mantojuma paradigmas kontekstā
Autors: Dr.arch. Jānis Lejnieks
Kuldīgas iedzīvotāju kopums un to noteicošie faktori
Autors: Mg. geogr. Kaspars Rasa
Vēsturiskās pilsētas ainavas pieeja kultūras mantojuma saglabāšanai Kuldīgā
Autors: Arhitekte Inta Jansone
Viduslaiku un jauno laiku Kuldīga: arheoloģija un vēsture
Autors: Latviešu vēsturnieks un arheologs. Vēstures zinātņu doktors un LU docents Andris Šnē