Civilās aizsardzības plāns

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pašvaldības domes uzdevums ir apstiprināt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu. Atbilstoši CAKPL 17. panta pirmajai daļai STCA plānu pašvaldības dome apstiprina ne retāk kā reizi četros gados, kā arī veic nepieciešamos grozījumus, ja sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas locekļi iesniedz attiecīgās pašvaldības domei priekšlikumus par STCA plāna grozījumiem. Kuldīgas STCA plāns izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumu Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” III. sadaļu “Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna struktūra un tajā iekļaujamā informācija”. Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā. Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips.

Atbilstoši CAKPL, civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir šādi:

  • nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;
  • pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās
    pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;
  • savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus;
  • plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus;
  • sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi
    vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam;
  • plānot un veikt atjaunošanas pasākumus;
  • normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību;
  • atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Kuldīgas STCA plānā ir sniegta informācija par katastrofu pārvaldīšanas uzdevumiem – veiktajiem katastrofas risku novērtējumiem, apzinātajiem preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem un apzinātajiem un plānotajiem resursiem katastrofas pārvaldīšanā. Atbilstoši CAKPL 6.panta pirmās daļas 9.punkta prasībām STCA plānā ir apskatītas katastrofas, kas ir saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes,notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. STCA plānā ir apkopota informācija, kā pašvaldības dome nodrošinās iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi.

KULDĪGAS NOVADA SADARBĪBAS TERITORIJAS CIVILĀS A IZSARDZĪBAS PLĀNS

72h buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā?”

Pulcēšanās vietas

Patvertnes

Patvertņu adreses
Vieta Patvertnes ēka
Kuldīga Kuldīgas Centra vidusskola, Mucenieku iela 6
Kuldīga Kuldīgas novada sporta skolas komplekss, Kalna iela 6
Kuldīga Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Kalpaku iela1
Kuldīga PII “Bitīte,” Parka iela 22
Kuldīga Kuldīgas Adatu fabrika, Kalpaka iela 4
Kuldīga Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola, Pētera iela 10
Kuldīga Rātskunga iela 2, daudzīvokļu dzīvojamā māja
Kuldīga Pilsētas laukums 4
Skrunda Liepājas iela 6, Dzīvojamā ēka,
Skrunda Skrundas kultūras nams, Lielā iela 1A
Skrunda Kaleju iela, 6 Ārstu prakse
Nīkrāces pagasts, Dzelda Dīķu iela 1, grupu dzīvokļu māja
Rudbāržu pagasts Centra iela 4
Rudbāržu pagasts O. Kalpaka Rudbāržu pamatskola, Liepu iela 7
Alsungas pagasts Alsungas Mākslu Pamatskola, Skolas iela 11
Rumbas pagasts, Mežvalde Rumbas pagasta pārvalde, Riežupes iela 1
Rumbas pagasts, Mežvalde  Saimniecības ēka, Riežupes iela 1
Laidu pagasts Laidu pagasta pārvalde
Laidu pagasts Laidu muiža
Snēpeles pagasts Snēpeles pagasta pārvalde
Turlavas pagasts “Turlavas kronis”
Rendas pagasts Rendas pagasta pārvalde, “Vīgneri”
Pelču pagasts Pelču pagasta pārvalde

Saskaņā ar VUGD sniegto informāciju, Kuldīgas novada teritorijā kā patvertnei piemērotas iezīmētas 24 pašvaldībai piederošās ēkas – no tām 6 pilnībā atbilst patvertnes vadlīnijām, bet 18 atbilst daļēji.

Vēršam uzmanību, ka šīs vietas nav publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

Aicinām iepazīties ar patvertnes norādi un ielāgot patvertņu atrašanās vietas mūsu novadā –  lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir patvertne?

Ēkā esoša telpa vai telpu grupa, kurā īslaicīgi patverties nozīmīga apdraudējuma, piemēram, artilērijas vai gaisa triecienu laikā.

Kurās ēkās izvietotas patvertnes?

Patvertnes var tikt izvietotas valsts, pašvaldību, juridiskām vai fiziskām personām piederošās ēkās, kuru telpas vai telpu grupas atbilst vai daļēji atbilst patvertnēm  izvirzītajām minimālajām tehniskajām prasībām.

Kur var tikt izveidotas un ierīkotas patvertnes?

Patvertnes var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos, pazemes stāvos (piem., dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās, tuneļos u.tml.). Patvertnes platība nedrīkst būt mazāk par 20 m2.

Kas veic ēku apsekošanu un esošo telpu novērtēšanu patvertņu prasībām?

Valsts un pašvaldību īpašumā esošu ēku novērtēšanu veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD);

Privātpersonu (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas u.c.) un komersantu īpašumā esošu ēku novērtēšanu veic pašvaldība (būvvaldes būvinspektora amatpersona, civilās aizsardzības amatpersona u.c.) sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroja amatpersonu un ēkas īpašniekiem, tiesisko valdītāju vai pārvaldnieku.

Kā atpazīt ēku, kurā izvietota patvertne?

Uz ēkām, kur apdraudējuma gadījumā pieejama patvertne, ir izvietota Patvertņu zīme. Tas liecina, ka patvertne apdraudējuma situācijā būs publiski pieejama.

Kādas ir būtiskākās prasības, izvērtējot telpu vai telpu grupu piemērotību patvertnes ierīkošanai?

  • Patvertnēm piemērotākās ēkas ir tās, kuras izbūvētas no dzelzsbetona blokiem vai ķieģeļiem.
  • Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehniskie ūdeņi vai notekūdeņi.
  • Patvertnē nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumus, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.
  • Patvertnes nedrīkst būt aizkrautas ar atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām.

Vai patvertnes ir publiski pieejamas arī ikdienā?

Patvertnes var nebūt publiski pieejamas ikdienā, kad nepastāv apdraudējums, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi. Piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, nevis apmeklētājiem no malas. Publiska piekļuve patvertnēs tiks nodrošināta tikai apdraudējuma gadījumā (to nodrošinās ēkas īpašnieks vai ēkas valdītājs).

Vai patvertnes var ierīkot tikai valsts un pašvaldību ēkās?

Arī fizisku un juridisku personu īpašumos var ierīkot patvertni. Ikviens var novērtēt savā īpašumā esošo telpu (pagrabstāvu, pazemes stāvu) atbilstību patvertnes minimālajām tehniskajām prasībām, vadoties pēc vadlīnijām.

Jāņem vērā, ka Patvertnes zīmi var izvietot tikai uz tām ēkām, kas novērtētas atbilstoši patvertnes minimālajām tehniskajām prasībām un kas apdraudējuma gadījumā būs pieejamas publiski.

Kur var iegūt informāciju par patvertņu atrašanās vietām?

Patvertnes ir izvietotas visā Latvijas teritorijā. Pārvietojoties pilsētvidē, iedzīvotāji jau tagad var apzināt tuvumā esošās patvertnes, par ko liecinās uz ēkām izvietotā Patvertnes zīme.

Līdzās tam, VUGD aicina pašvaldības publicēt savā tīmekļvietnē un informatīvajos materiālos informāciju par publiski pieejamām patvertnēm savā administratīvajā teritorijā.

Plānots, ka tuvākajā laikā informācija par patvertnēm būs pieejama arī:

  • tīmekļa vietnē www.112.lv, kur būs pieejama karte ar visām Latvijā izvietotajām patvertnēm;
  • mobilajā lietotnē “112 Latvija”, kur iedzīvotāji varēs redzēt gan savai tā brīža atrašanās vietai tuvāk izvietotās patvertnes, gan arī apskatīt citas Latvijas teritorijā izvietotās patvertnes.

Kad būs jādodas uz patvertni?

Patvertne ir īslaicīga patveršanās vieta dažādu apdraudējumu gadījumā, piemēram, militāro raķešu un dronu uzlidojuma laikā. Uz patvertni būs jādodas tad, kad būs izziņots brīdinājums par šādu apdraudējumu un rekomendēts meklēt patvēruma vietu.

Svarīgi, ka uz publisku patvertni jādodas tikai tad, ja tā atrodas drošā, ne vairāk kā 300 metru, attālumā, turklāt nokļūšanu līdz tai nekavē un neierobežo šķēršļi – iežogotas teritorijas, ūdentilpes u.c. Savukārt, ja drošā (līdz 300 metru) attālumā patvertne nav izvietota, tad apdraudējuma gadījumā drošākais patvērums būs tajā ēkā, kur cilvēks jau atrodas, vai patvērums ir jāmeklē tuvākajā ēkā, ievērojot “vismaz divu sienu principu”, kas nozīmē, ka starp cilvēku un ēkas ārējām sienām ir vismaz divas sienas.

Saņemot brīdinājumu par iespējamu apdraudējumu, kurā tiek rekomendēts meklēt patvērumu, svarīgi ir nekavēties un uzreiz doties uz tuvāko patvertni vai citu patvēruma vietu.

Kādi drošības principi ir jāievēro, ja tiek pieņemts lēmums nedoties uz patvertni vai tā neatrodas drošā 300 metru attālumā?

  • Ārpus telpām eksperti iesaka nogulties uz zemes, censties pasargāt galvu, pārvietoties lēnām, lienot pa virsmu, vai īsiem pārskrējieniem uz drošu patvērumu. Tāpat jāmeklē aizsegs no šķembām – aiz automašīnām, ēkām un citiem šķēršļiem. Ja iespējams, jāmeklē patvērums tuvākajā mājas pagrabā vai mūra ēkā.
  • Ja cilvēks atrodas iekštelpās, tad jāievēro “vismaz divu sienu princips”, kas nozīmē, ka droša patveršanās ir vietā, kur starp cilvēku un ārējām sienām ir vismaz divas sienas. Tas sniegs papildu aizsardzību un pasargās no triecienviļņa un šķembām.

Svarīgi apzināties, ka “vismaz divu sienu principa” ievērošana tūlītēja apdraudējuma gadījumā sniegs lielāku aizsardzību nekā došanās uz tālāk esošu patvertni.

Kāpēc apdraudējuma gadījumā vajag doties uz patvertni?

Patveroties patvertnē, tiktu mazināta konkrētā apdraudējuma negatīvā ietekme, ko cilvēkam radītu sprādziena triecienvilnis, šķembas, siltumstarojums un radioaktīvais piesārņojums.

Vai patvertni var ierīkot jebkurā pagrabstāvā vai pazemes stāvā?

Nē, jo ne visi pagrabstāvi un pazemes stāvi ir piemēroti patvertņu ierīkošanai. Lai izraudzītajā vietā varētu ierīkot patvertni, tai ir jāatbilst patvertnēm izvirzītajām minimālajām tehniskajām prasībām. Savukārt, apdraudējuma situācijās iedzīvotāji, kuriem nav iespēja patverties patvertnē, var izmantot esošo ēku pagrabstāvus un pazemes stāvus kā patveršanās vietas.

Kur ir pieejamas vadlīnijas, kas nosaka patvertņu minimālās tehniskās prasības?

Vadlīnijas ir pieejamas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē.

Cik ilgi varēs uzturēties patvertnē?

Patvertnēs nav paredzēts uzturēties ilgstoši. To uzdevums nav ilgstoši izmitināt iedzīvotājus, bet gan sniegt patvēruma vietu tikai tieša apdraudējuma laikā, kas visbiežāk būs dažas stundas.

Kas jāņem līdzi dodoties uz patvertni?

Tā kā patvertnēs paredzēts uzturēties īslaicīgi, iedzīvotāji aicināti līdzi ņemt dokumentus, sakaru līdzekļus un medikamentus, kurus nepieciešams lietot regulāri. Līdzās tam līdzi var ņemt ūdeni, nelielas uzkodas, kādu spēli vai rotaļlietu bērniem un jebko citu, kas šo uzturēšanos palīdzēs padarīt ērtāku. Bet jāņem vērā, ka, saņemot brīdinājumu, uz tuvāko patvertni jādodas nekavējoties un nedrīkst kavēties, lai saliktu lietas un somu līdzņemšanai.

Vai uz patvertni var ņemt līdzi mājdzīvniekus?

Iedzīvotājiem katra situācija ir kritiski un objektīvi jāizvērtē, bet jāņem vērā, ka:

  • ja mājdzīvniekus NEŅEM līdzi uz publiski pieejamām patvertnēm, jo tas saistīts ar citu iedzīvotāju drošības apsvērumiem (sakošana, alerģijas simptomi u.c.) un citu mājdzīvnieku drošības aspektiem, tad, atstājot mājdzīvniekus savā dzīves vietā, saimniekiem jāparūpējas par to, lai mājdzīvniekiem būtu nodrošināts ēdiens un ūdens;
  • ja mājdzīvnieki TIEK ŅEMTI LĪDZI uz patvertni, tad mājdzīvnieku saimniekam jāievēro šādi nosacījumi un pienākumi:
    • patvertnē kopā ar mājdzīvniekiem jāuzturas atsevišķā telpā vai telpas daļā vai zonā;
    • jānodrošina nepieciešamie apstākļi saviem mājdzīvniekiem un pastāvīgi jānodrošina to uzraudzība (piem., jātur suns pie pavada, jālieto uzpurnis u.c.), lai mazinātu citu cilvēku bažas, kā arī novērstu savainojumus vai kodumus dzīvnieku savstarpējā saskarsmē;
    • jānodrošina citu cilvēku un mājdzīvnieku drošība patvertnē;
    • jāievēro sanitārās, higiēnas un veterinārās normas un noteikumi.

Vai patvertnēs būs iespējams iekļūt cilvēkiem ratiņkrēslā?

Patvertnēs ir jābūt iespējai iekļūt vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu.

Ko darīt, ja apdraudējuma laikā tuvākā patvertne ir pilna un tajā vairs nav vietas?

Šādā situācijā ir jāizvērtē, cik tuvu atrodas nākamā patvertne un vai pastāv tieši draudi veselībai un dzīvībai, piemēram, notiek raķešu un dronu uzlidojums. Izvērtējot šos apstākļus, individuāli jāpieņem lēmums doties uz nākamo tuvāko patvertni vai meklēt patvērumu tuvākās ēkas iekštelpās, ievērojot “vismaz divu sienu principu” –  droša patveršanās vietā, kur starp cilvēku un ārējām sienām ir vismaz divas sienas (bez logiem, piemēram, tie var būt koridori, gaiteņi, tualetes, vannas istabas u.c. telpas).


Ceļvedis rīcībai ārkārtas situācijās

Informatīvi materiāli

Prezentācija Uzzini. Sagatavojies.Rīkojies

Prezentācijā var gūt atbildes uz jautājumiem par:

  • to, kas ir civilā aizsardzība;
  • kā sagatavoties, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus;
  • kā Tu uzzināsi par ārkārtas situāciju un nepieciešamo rīcību;
  • šūnu apraidi;
  • lietotni “112 Latvija” un tīmekļvietni www.112.lv;
  • trauksmes sirēnām;
  • iespējamiem apdraudējumiem;
  • evakuāciju;
  • patvertnēm.

Prezentācija “Šūnu apraide”

Prezentācijā var gūt atbildes uz jautājumiem par:

  • to, kas ir šūnu apraide;
  • kādi ir šūnu apraides paziņojumi;
  • kas ir jāzina par šūnu apraidi.

Vispārīgi ieteikumi iedzīvotājiem saņemot šūnu apraides paziņojumu

Saņemot šūnu apraides paziņojumu, izlasi visu tekstu un rīkojies atbilstoši tajā norādītajam.
Saņemot dzeltenā līmeņa brīdinājumu par IESPĒJAMU APDRAUDĒJUMU GAISA TELPĀ:

  • Tūlītēja rīcība NAV nepieciešama un var turpināt ikdienas gaitas — bērni doties uz izglītības iestādi, bet pieaugušie uz darbu. Vienlaikus, tas jāizmanto kā sagatavošanās laiks – jāpārdomā, vai visas plānotās aktivitātes ir nepieciešamas un drošas, īpaši, ja tās paredzētas ārpus telpām, un jāapzina tuvākā patveršanās iespēja un jābūt gatavam rīkoties, ja situācija mainās.
  • Dzeltenais paziņojums ir signāls būt gatavam, informētam un piesardzīgam.
Saņemot oranžā līmeņa brīdinājumu par APDRAUDĒJUMU GAISA TELPĀ:

  • Jārīkojas nekavējoties. Ja cilvēks atrodas ēkā, jāpatveras drošākajā pieejamajā vietā tajā pašā ēkā.
  • Ja gaisa telpas apdraudējuma laikā cilvēks atrodas ārā, vispirms jādodas uz tuvāko publiski pieejamo ēku, ja to iespējams izdarīt ātri un droši. Ja ēkā iekļūt nav iespējams, jāmeklē tuvākais dabiskais vai mākslīgais aizsegs.
  • Automašīna nav uzskatāma par drošu patveršanās vietu gaisa telpas apdraudējuma gadījumā.
  • Jāpaliek drošajā vietā līdz oficiālai informācijai par apdraudējuma beigām.

Saņemot šūnu apraides paziņojumu, vispirms rūpīgi jāizlasa viss paziņojuma teksts un jārīkojas atbilstoši tajā sniegtajiem ieteikumiem. Dažādās situācijās norādījumi var atšķirties, tāpēc nevajag paļauties uz pieņēmumiem, iepriekš dzirdētu informāciju vai neoficiāliem skaidrojumiem.

Gaisa telpas apdraudējuma laikā svarīgākais ir iespējami ātri samazināt risku dzīvībai un veselībai. Situācija ir jāuztver nopietni un jāsaglabā miers.

Jāņem vērā, ka sākotnējais brīdinājums var saturēt tikai pašu būtiskāko rīcības informāciju. Detalizētāka informācija par situāciju var tikt sniegta vēlāk, tāpēc pēc paziņojuma saņemšanas jāturpina sekot oficiālajiem informācijas avotiem — nākamajiem šūnu apraides paziņojumiem, Nacionālo Bruņoto spēku, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, pašvaldības, Latvijas sabiedrisko mediju un citu atbildīgo institūciju sniegtajai informācijai. Līdzās tam jāparūpējas, lai viedtālruņos ir lejupielādēta lietotne “112 Latvija”, kurā pieejami dažādi drošības padomi un iespējams vēlreiz izlasīt šūnu apraides paziņojumu, kamēr tas ir aktīvs.

Kā sagatavoties?

Ar ģimenes locekļiem, bērniem, senioriem un aprūpē esošām personām vēlams jau iepriekš mierīgi pārrunāt:

  • kas ir šūnu apraide, kā izskatās šūnu apraides paziņojums un par ko tas var brīdināt,
  • ko nozīmē apdraudējums gaisa telpā un kāda ir ieteicamā rīcība,
  • kā katrs rīkosies, ja brīdinājums tiks saņemts mājās, darbā, skolā, ceļā vai ārpus telpām,
  • kā notiks savstarpējā saziņa,
  • kuras ir drošākās vietas mājās, darba vietā, izglītības iestādē un vietās, kur ikdienā uzturas ģimenes locekļi.

Iepriekšēja sagatavošanās palīdz samazināt apjukumu un paniku apdraudējuma brīdī.

Atšķirība starp dzelteno un oranžo šūnu apraides paziņojumu

Gaisa telpas apdraudējuma gadījumā Nacionālie Bruņotie spēki var iniciēt dzeltenā vai oranžā līmeņa šūnu apraides paziņojuma izsūtīšanu.

Dzeltenā līmeņa šūnu apraides paziņojums –

IESPĒJAMS APDRAUDĒJUMS GAISA TELPĀ

 Oranžā līmeņa šūnu apraides paziņojums –

APDRAUDĒJUMS GAISA TELPĀ
  • Informatīvs brīdinājums iedzīvotājiem un tūlītēja rīcība NAV NEPIECIEŠAMA, ikdienas gaitas var turpināt, vienlaikus saglabājot paaugstinātu uzmanību.
  • Iedzīvotājiem jāsaglabā miers, jāizlasa paziņojums, jāseko oficiālajai informācijai un jābūt gataviem rīkoties, ja situācija mainās.
  • Iedzīvotāji aicināti pārdomāt savu plānoto rīcību tuvākajās stundās un:
    • pārliecināties, kur atrodas tuvākā drošā vieta mājās, darbā, izglītības iestādē vai citā vietā, kur cilvēks konkrētajā brīdī atrodas;
    • apzināt, kur varētu patverties, atrodoties ārpus telpām;
    • pārdomāt, vai nepieciešams turpināt plānotās ārtelpu aktivitātes;
    • izvērtēt, vai nav lietderīgi pārcelt vai atlikt nebūtiskus braucienus, tikšanās vai pasākumus;
    • pārliecināties, vai bērni, seniori vai citi ģimenes locekļi atrodas drošā vidē;
    • sagatavoties iespējamai rīcībai, ja tiek saņemts oranžais paziņojums.

 

! Dzeltenais brīdinājums dod laiku sagatavoties un pieņemt lēmumus, lai oranžā apdraudējuma gadījumā nebūtu jārīkojas steigā.
  • Brīdinājums par to, ka konstatēts apdraudējums gaisa telpā un NEPIECIEŠAMA TŪLĪTĒJA RĪCĪBA atbilstoši paziņojumā sniegtajiem ieteikumiem.
  • Iedzīvotājiem ir nekavējoties jāmeklē patvērums.
  • Patvērumam vislabāk izvēlēties patvertnes prasībām atbilstošu telpu, ja tāda ir pieejama, vai telpu, kura atbilst divu sienu principam, vai drošāko pieejamo vietu.
  • Esot ārā, jādodas uz tuvāko publiski pieejamo ēku. Bet, ja ēka nav pieejama, jāmeklē grāvis, ieplaka, uzbērums, siena, tunelis, pazemes pāreja, tilta pārvads, koku vai meža  aizsegs.
  • Tieša gaisa telpas apdraudējuma laikā pārvietošanās ārā var būt bīstama, tāpēc nav jādodas uz citu vietu, ja drošāka patveršanās iespēja ir pieejama turpat.
  • Ja nav pieejams aizsegs, tad, dzirdot dronam līdzīgu skaņu vai to redzot debesīs, jānoguļas zemē un jāaizsargā galva ar rokām, somu vai citu pieejamu priekšmetu.
  • Ikdienas gaitu atsākšana un pārvietošanās ārpus telpām ir droša tikai pēc tam, kad saņemta oficiāla informācija par apdraudējuma beigām.

Neatkarīgi no paziņojuma līmeņa galvenais ir rūpīgi izlasīt saņemto tekstu un rīkoties atbilstoši konkrētajām instrukcijām.

Rīcība ceļā uz darbu un darba vietā

Iedzīvotājiem ieteicams jau iepriekš vienoties ar darba devēju, kāda būs rīcība gaisa telpas apdraudējuma gadījumā — gan ceļā uz darbu, gan darba vietā. Darba devējam ir jāizstrādā rīcības plāns gaisa telpas apdraudējuma gadījumā, kas sniegtu atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • vai gaisa telpas apdraudējuma gadījumā darbs turpinās klātienē, attālināti vai tiek pārtraukts;
  • kā rīkoties, ja šūnu apraides paziņojums saņemts ceļā uz darbu;
  • kā rīkoties, ja šūnu apraides paziņojums saņemts darba laikā;
  • kur darba vietā atrodas drošākās telpas un tās ir jānomarķē;
  • kurš darba vietā sniedz norādījumus un koordinē rīcību;
  • kā notiek saziņa, ja sakari ir traucēti;
  • vai darbinieks pieder pie kritiskā personāla, kam noteiktos apstākļos jāturpina darba pienākumu izpilde darba vietā, pat ja tā nav drošākā telpa, vienlaicīgi ievērojot īpašu piesardzību.

Dzeltenā brīdinājuma gadījumā vēlams pārdomāt, vai plānotā došanās uz darbu, komandējumu, tikšanos vai citu darba pienākumu ārpus telpām ir nepieciešama tieši tajā brīdī, un, ja iespējams, vienoties ar darba devēju par darba organizācijas pielāgošanu.

Bērnu drošība gaisa telpas apdraudējuma laikā izglītības iestādē, nometnē, pulciņā vai ekskursijā

Ja gaisa telpas apdraudējuma laikā bērns atrodas skolā, bērnudārzā, nometnē, pulciņā, sporta nodarbībā, ekskursijā, pasākumā vai citā organizētā aktivitātē, viņš atrodas attiecīgās iestādes, organizatora vai atbildīgo pieaugušo uzraudzībā. Vecākiem šādā situācijā nevajadzētu patvaļīgi doties pēc bērna, ja šādu norādījumu nav devusi attiecīgā iestāde vai atbildīgie dienesti. Apdraudējuma laikā pārvietošanās ārpus telpām var radīt papildu risku vecākiem, bērniem un personālam, kas nodrošina bērnu drošību.

Vecākiem jāseko oficiāliem un iepriekš noteiktiem informācijas kanāliem — izglītības iestādes paziņojumiem, e-klasei vai citai skolvadības sistēmai, pašvaldības informācijai, pasākuma organizatora norādījumiem, šūnu apraides paziņojumiem un atbildīgo dienestu sniegtajai informācijai.

Lai īstenotu drošības pasākumus gaisa telpas apdraudējuma laikā, izglītības iestādēm jau iepriekš ir jāizstrādā rīcības algoritms gaisa telpas apdraudējuma gadījumā, kas pielāgots konkrētajai ēkai, darbības jomai, bērnu vecumam un skaitam, personāla skaitam, kā arī vispārējām Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldības noteiktajām vadlīnijām. Līdzās tam izglītības iestādēm jau iepriekš jāapzina un jāmarķē drošās vietas, kur bērni un personāls var patverties, jānosaka, kurš pieņem lēmumu par rīcības algoritma aktivizēšanu, kurš seko šūnu apraides paziņojumiem un oficiālajai informācijai, kurš koordinē bērnu pārvietošanu uz drošajām vietām, kurš veic bērnu uzskaiti un kurš nodrošina komunikāciju ar vecākiem, pašvaldību un atbildīgajiem dienestiem. Izglītības iestādei jau iepriekš jānosaka, pa kādiem kanāliem un kādā veidā vecāki tiks informēti par īstenotajiem drošības pasākumiem apdraudējuma gadījumā. Savukārt, vecākiem jāņem vērā, ka apdraudējuma laikā pedagogi primāri rūpējas par bērnu drošību, tāpēc individuāla saziņa var būt ierobežota.

Saņemot oranžā līmeņa brīdinājumu par apdraudējumu gaisa telpā, bērni un personāls mierīgi, bez steigas un drūzmēšanās pārvietojas uz iepriekš noteiktajām drošajām vietām. Bērni paliek pedagogu un iestādes personāla uzraudzībā līdz oficiālai informācijai par apdraudējuma beigām.

Ja bērni atrodas nometnē, pulciņā, sporta nodarbībā, ekskursijā vai citā organizētā pasākumā, par bērnu drošību atbild pasākuma organizators, nometnes vadītājs, treneris, pedagogs vai cita atbildīgā persona. Arī šādām aktivitātēm jābūt iepriekš noteiktai rīcības kārtībai gaisa telpas apdraudējuma gadījumā. Organizatoriem jāzina, kur atrodas tuvākās drošās telpas, kā bērni uz tām tiks virzīti, kā bērni tiks saskaitīti, kā tiks informēti vecāki un kā rīkoties, ja aktivitāte notiek ārpus telpām.

Ja dzeltenais paziņojums tiek saņemts pirms vai aktivitātes laikā, organizatoram jāpārdomā, vai turpināt plānoto programmu, īpaši, ja tā paredzēta ārā vai vietā, kur nav pieejama droša patveršanās iespēja. Ja tiek saņemts oranžais paziņojums, aktivitāte nekavējoties jāpārtrauc un bērni jāvirza uz drošāko pieejamo vietu.

Vecākiem ar bērniem jau iepriekš mierīgi un vecumam atbilstoši jāpārrunā, kas ir šūnu apraides paziņojums, kā tas izskatās, par ko tas var brīdināt. Līdzās tam nepieciešams pārrunāt dažādus iespējamos scenārijus un ieteicamo rīcību – ja, saņemot šūnu apraides paziņojumu, bērns ir mājās, izglītības iestādē, uz ielas, transportlīdzeklī, pulciņā, nometnē utt.

Bērnam ir jāzina, ka gaisa telpas apdraudējuma gadījumā atrodoties izglītības iestādē, treniņā, pulciņā vai nometnē, viņam jāseko pedagoga, audzinātāja, trenera vai nometnes vadītāja norādījumiem, kā arī to, ka nevajag pašam doties mājās, skriet prom no grupas, zvanīt vairākiem cilvēkiem pēc kārtas vai pamest ēku bez atbildīgā pieaugušā atļaujas. Vecākiem jāizskaidro, ka arī viņi sekos līdzi paziņojumiem un rīkosies atbilstoši norādījumiem. Šāda iepriekšēja saruna palīdz bērnam saglabāt mieru un saprast, ka pieaugušie zina, kā rīkoties.

Pasākumi, mācības, konferences un citas organizētas aktivitātes

Pasākumu organizatoriem, neatkarīgi no pasākuma veida un mērķauditorijas, jāparedz rīcība gaisa telpas apdraudējuma gadījumā jau pasākuma plānošanas posmā, tajā skaitā jāapzina un jāmarķē drošās vietas, kur patverties, jānosaka, kā cilvēki uz šīm vietām tiks virzīti, kurš pieņems lēmumu par pasākuma pārtraukšanu, kurš sniegs norādījumus dalībniekiem, kā tiks novērsta drūzmēšanās un kā tiks nodrošināta informācijas aprite starp organizatoriem. Lielākos pasākumos jāparedz atbildīgās personas cilvēku plūsmas koordinēšanai, informācijas sniegšanai un palīdzības nodrošināšanai personām, kurām nepieciešams atbalsts.

Pasākuma plānā jāiekļauj skaidras norādes dažādiem scenārijiem — ja pasākums notiek iekštelpās, ja tas notiek ārtelpās, ja dalībnieki atrodas vairākās zonās vai telpās, ja pasākumā piedalās liels cilvēku skaits, ja ir personas ar ierobežotām pārvietošanās iespējām, seniori, bērni vai citas grupas, kurām var būt nepieciešams papildu atbalsts.

Pasākuma sākumā vēlams dalībniekus informēt par rīcību gaisa telpas apdraudējuma laikā un pasākuma norises vietā vai tās tuvumā esošajām drošajām vietām, uz kurieni doties.

Saņemot dzeltenā līmeņa šūnu apraides paziņojumu par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā, pasākuma organizatoriem jāizvērtē, vai plānoto norisi turpināt bez izmaiņām, pielāgot, saīsināt, pārcelt telpās, atlikt vai pārtraukt. Dzeltenais brīdinājums dod laiku pārdomāt, ko no plānotā mainīt vai nedarīt, lai oranžā apdraudējuma gadījumā dalībnieki neatrastos vietā, kur nav iespējams ātri un droši patverties.

Ja tiek saņemts oranžā līmeņa šūnu apraides paziņojums par apdraudējumu gaisa telpā, pasākuma norise jāpārtrauc un dalībniekiem jāsniedz īsas, skaidras un mierīgas instrukcijas.

Ja tuvinieks atrodas ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādē

Ja tuvinieks gaisa telpas apdraudējuma laikā atrodas ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes centrā, pansionātā vai citā aprūpes iestādē, viņš ir attiecīgās iestādes personāla uzraudzībā. Apdraudējuma laikā nav jādodas viņam pakaļ. Šīm iestādēm ir pienākums rīkoties atbilstoši saviem iekšējiem algoritmiem, nodrošinot pacientu, klientu un aprūpē esošo personu drošību. Tuviniekiem jāseko iestādes, pašvaldības un atbildīgo dienestu sniegtajai informācijai un jāņem vērā, ka individuāla saziņa apdraudējuma laikā var būt ierobežota, jo personāla prioritāte ir aprūpē esošo cilvēku drošība.

Ja pamanīts drons vai aizdomīgs priekšmets

Pamantot nokritušu dronu, tā atlūzas vai citu nepazīstamu priekšmetu, svarīgi tam netuvoties, to neaiztikt un nepārvietot. No objekta nekavējoties jāatkāpjas drošā attālumā, jābrīdina apkārtējie un jāzvana 112.

Šādu objektu nedrīkst fotografēt vai filmēt no tuva attāluma, kā arī nedrīkst publicēt tā atrašanās vietu sociālajos tīklos, lai nepieļautu cilvēku pulcēšanos un papildu apdraudējumu. Nokritis drons vai tā atlūzas jāuzskata par potenciāli bīstamu priekšmetu līdz brīdim, kad to pārbaudījuši atbildīgie dienesti.

SVARĪGI! Gaisa telpas apdraudējuma laikā katram cilvēkam ir būtiska loma savas un apkārtējo drošības nodrošināšanā. Saņemot brīdinājumu vai pamanot apdraudējumu, ir svarīgi saglabāt mieru, rūpīgi izvērtēt konkrēto situāciju, savu atrašanās vietu, tuvākās patveršanās iespējas un atbildīgo dienestu norādījumus. Drošākā rīcība ne vienmēr visās situācijās būs vienāda, tāpēc lēmums jāpieņem atbildīgi — izvēloties tādu rīcību, kas visātrāk un visefektīvāk samazina risku dzīvībai un veselībai.

Prezentācija: Ieteikumi rīcībai gaisa telpas apdraudējuma laikā. Vispārīgi ieteikumi iedzīvotājiem

Ieteikumi izstrādāti, apkopojot un pielāgojot Nacionālo bruņoto spēku un Krīzes vadības centra sniegtos ieteikumus un rīcības algoritmus, kā arī citu iestāžu un ārvalstu institūciju oficiāli publicētos materiālus par rīcību gaisa telpas apdraudējuma laikā.

Par rīcību dagasgāzes avārijas gadījumā

Informatīvs materiāls par rīcību dabasgāzes avārijas gadījumā

AS “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – Conexus) sagatavojis materiālus, kas informē dabasgāzes pārvades sistēmas objektu apkārtnē dzīvojošos iedzīvotājus un tuvumā izvietotos uzņēmumus par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību avāriju gadījumā dabasgāzes pārvades sistēmas objektos, kā arī paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.

Informatīvais materiāls izstrādāts 2023. gada decembrī, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 41. punkta prasībām.

Informativais_materials_sabiedribai 2026

Kontakti

  • Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”
  • Tālrunis: 67087900
  • E-pasts: info@conexus.lv   

Papildus informācijas iegūšanas iespējas

Plašāka informācija par uzņēmumu ir atrodama uzņēmuma tīmekļvietnē https://www.conexus.lv/.

Papildinformāciju var saņemt, sūtot vēstuli pa pastu uz AS “Conexus Baltic Grid” juridisko adresi Rīgā, Stigu ielā 14, LV-1021, vai elektroniski uz e-pastu: info@conexus.lv.

Par dabasgāzes pārvades objektu aizsargjoslām

Informācija par dabasgāzes pārvades objektu aizsargjoslām

Kuldīgas novada pašvaldības teritorijā atrodas dabasgāzes pārvades gāzesvadi, pa kuriem AS “Conexus Baltic Grid” nodrošina dabasgāzes pārvadi, kā arī tiem piesaistītās iekārtas, būves un inženiertīkli.

Aicinām iedzīvotājus, zemes īpašniekus un darbu veicējus iepazīties ar informāciju par:

  • aprobežojumiem gāzapgādes objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās;
  • bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās;
  • rīcību avārijas gadījumā un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.

Informācija par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem – objektu aizsargjoslām – īpašniekam pieejama Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (ATIS), apmeklējot tīmekļvietni www.vzd.gov.lv un izvēloties bezmaksas e-pakalpojumu “ATIS dati par savām zemes vienībām”.

Svarīgi! Zemes darbi objektu aizsargjoslas teritorijā ir obligāti jāsaskaņo ar AS “Conexus Baltic Grid”.

Informatīvais materiāls par rīcību avārijas gadījumā un aizsardzības pasākumiem