PELČU PAGASTS – VIETA, KUR DZĪVO UZŅĒMĪGI, ENERĢISKI UN AIZRAUTĪGI ĻAUDIS
Turpinām rubriku “Iepazīsti Kuldīgas novadu,” kurā stāstām par mūsu pagastiem un pilsētām, parādot spilgtākās un interesantākās vietas, cilvēkus, notikumus, nozīmīgākās kultūras norises un pasākumus.
Šonedēļ uzmanības centrā – Pelču pagasts. Pagasts robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu. Pagasta centrs atrodas 5 km no Kuldīgas.
KO NOTEIKTI APSKATĪT PELČU PAGASTĀ?
Pelču pils. Pelču pils celta no 1903. līdz 1904. gadam, firsta Mihaela Karla Nikolausa von Līvena (Michael Karl Nikolaus Fürst von Lieven) vajadzībām. Tās arhitekts ir Vilhelms Neimanis. Pils sienās tika iebūvēti Kaltiķu ķieģeļu cepļa ķieģeļi. Apšuves ķieģeļi bijuši ietīti zīdpapīrā un ievesti no Vācijas, pamatos izmantoja laukakmeņus no vietējiem laukiem. Visus celtniecības darbus veikuši apkārtējie zemnieki, vietējie iedzīvotāji un vācu tautības amatnieki. Pils celtniecībā izmantoti franču renesanses, baroka un jaunā jūgendstila motīvi. Sākotnēji pils tika celta kā bruņinieku pils, no šīs ieceres palicis vien mūrītis, kas redzams pils parka malā. Pils pirmajā stāvā bijusi centrālapkure, kura uzskatāma, kā pirmā centrālapkure Kuldīgas apriņķī. Mūsdienās centrālapkure nav saglabājusies un pils telpas tiek apsildītas ar krāsnīm. 1926. gadā Pelču pilī pēc pārbūves tiek atvērta Kurmāles 6-klasīgā pamatskola. 1944. gadā pils kļuva par vāciešu galveno mītni Rietumlatvijā – Kurzemes katla “Nord” (vēlāk pārdēvēts par “Kurland”) grupējuma štābu. 1945. gadā pilī darbu atsāka skola. Pils telpas skolas vajadzībām izmantotas līdz 2024. gada 31. janvārim. Šobrīd pils telpas izmanto sociālie darbinieki, bāriņtiesa, pagasta bibliotēka, kā arī pilī darbojas rokdarbu pulciņš VPDK “Sābri” un senā bibliotēka.
Pelču pils parks. Pelču pils parks, pēc Rīgas pilsētas dārzu direktora G. Kūfalta 1902. gada projekta, izveidots kā ainavu parks. Liepu aleja pils priekšā ir daļa no vecā pils parka. Dārznieki stādījuši dažādus citzemju kokus – kalnu kļavu, Sibīrijas baltegli, Veimuta priedi, dižskabārdi u.c. kokus. Mūsdienās parkā atrodas vairāki dižkoki. Parkā, netālu no pils, atrodas vietējiem iedzīvotājiem labi pazīstamais avotiņš, blakus avotiņam – ainaviska saliņa dīķa krastā. Pils parkā arī atrodas divas Pelču muižas ēkas – zirgu stallis (saimniecības ēka) un ledus pagrabs ar klētiņu (tagad brīvā laika pavadīšanas vieta “Pagrabiņš”). Parka kopējā platība ir 9,17ha.
Peoniju dārzs “Ziedoņi”. Ik gadu apmeklētājus priecē peoniju dārzs “Ziedoņi”, kur tiek audzētas dažādas Peoniju un Īrisu šķirnes.
PELČU PAGASTS LEPOJAS
Pastaigu taka (piknika vieta). Pastaigu taku izveidoja vietējie iedzīvotāji projekta ietvaros. Apļveida pastaigu takās ir izveidotas arī piknika un atpūtas vietas.
Stāstu skapji. 2023.gada oktobrī tika atklāti stāstu skapji, kas atrodas Pelču pils senajā bibliotēkā. Stāstu skapji tapa projekta ietvaros un tie stāsta dažādus stāstus par pils vēsturi un kādreizējā īpašnieka firsta Mihaela von Līvena dzimtu. Iepriekš piesakoties, iespējams izspēlēt detektīvspēli, kura ļauj noklausīties visus šos digitālos stāstus.
Ābeļciema peldvieta. Ābeļciema peldvieta ir iemīļota vieta vietējiem iedzīvotājiem. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas tika uzrakstīts projekts “Darīsim paši“, lai sakārtotu peldvietas apkārtni un attīrītu krastu.
Zivjaudzētava. Pilnais nosaukums: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts ”BIOR”, zivju audzētava “Pelči”. Par zivjaudzētavas dibināšanu tika pieņemts lēmums 1934. gadā un tika dibināta, kā savulaik modernākā dīķsaimniecība Latvijā. Kopš 1940.gada audzētavā tiek audzētas lašveidīgās zivis – foreles, laši, taimiņi. Daudzumu, cik jāizaudzē un jāizlaiž nosaka MK noteikumi. 2023. gadā izaudzēti 250’000 lašu un taimiņu mazuļi, šogad tiek audzēts līdzīgs skaits. Paši dēvē sevi par mazu, bet jaudīgu zivjaudzētavu. Tiek audzētas zivis tieši priekš Ventas, kur vēlāk šīs zivis tiek arī palaistas. Pēc valsts vai zivju fonda pasūtījuma, kā arī projektu ietvaros, mēdz audzēt arī nēģus, vēdzeles, foreles, zandartus, karpas, līņus un karpveidīgās zivis. Šobrīd zivjaudzētavas platība ir ap 107ha, no tiem 52ha ir dīķi. Šobrīd dīķi tiek izmantoti pēc vajadzības – arī vairākos projektos, kas ir saistīti ar zivju un vides pētniecību.
Atpūtas bāze “Dambi”. Skaista vieta netālu no Pelču centra, kur arī vietējie iedzīvotāji dodas piknikā. Atpūtniekiem, iepriekš sazinoties ar īpašniekiem, pieejamas ugunskura vietas, telts vietas, piknika vietas, kā arī volejbola laukums un neliela pastaigu taka.
PELČU PAGASTA TRADĪCIJAS
Pils parka balle. Par Pelču pagasta tradīciju kļuvis pasākums “Pils parka balle”. Tas ir gada lielākais notikums pagastā, kas pulcē ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī apmeklētājus no citiem pagastiem un pilsētām.
Pelču pagasta Goda balva. Reizi gadā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, pagasta pārvalde ar goda balvu sveic aktīvākos, čaklākos, izpalīdzīgākos Pelču pagasta iedzīvotājus.
