AktualitātesKurmāles pagasts

Ko apskatīt Kurmāles pagastā

Turpinām rubriku “Iepazīsti Kuldīgas novadu,” kurā stāstām par mūsu pagastiem un pilsētām, parādot spilgtākās un interesantākās vietas, cilvēkus, notikumus, nozīmīgākās kultūras norises un pasākumus.

Šonedēļ uzmanības centrā – Kurmāles pagasts. Pagasts robežojas ar Kuldīgu, Pelču, Turlavas, Snēpeles Gudenieku un Īvandes pagastiem. Centrs atrodas Vilgālē, bet lielākā apdzīvotākā vieta Priedaine atrodas pie Kuldīgas.

KO NOTEIKTI APSKATĪT KURMĀLES PAGASTĀ?

Vilgāles ezers. Lielākais ezers Kuldīgas novadā. Tas atrodas Kurmāles paugurainē, 14 km no Kuldīgas. Ezera kopējā platība ir 242 ha, tajā iestiepjas 80 m gara pontonu laipa. No ezera iztek Rīvas upe, kura ietek Baltijas jūrā. Ezers ir valsts nozīmes dabas piemineklis – putniem nozīmīga ūdenstilpne. Vilgāles centrā atrodas brīvdabas estrāde, no kuras paveras skaists skats uz ezeru. No estrādes kalna lejup uz ezermalu ierīkotas kāpnes ar vairākiem skatu laukumiem un atpūtas vietām. Šo vietu iemīļojuši makšķernieki un atpūtnieki, turpat ir arī peldvieta. Pludmalē atrodas  ugunskura vieta, ģērbtuve un atpūtas vieta ar galdu un soliem.

Velnapēdas akmens – kulta vieta. Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, kurš atrodas privātīpašuma teritorijā. Velnakmens nozīmīgs ar saviem daudzveidīgajiem iedobumiem un teiku par Velna izdarībām. Akmens garums ir 2,40 m, platums 2,25 m, augstums 1 m, apkārtmērs 8,35 m. Akmens sānā interesants veidojums — rokturis. Ģeoloģijas speciālisti domā, ka tāds varējis rasties, izirstot lielai fosilijai, kas kā ieslēgums bijusi akmenī. Granīta akmens virsmā redzami divi ovāli iedobumi. Teika stāsta, ka tās ir pēdas, ko atstājis velns, uz akmens perot savu māti.

Melnavots un Baltavots. Kurmāles pagastā atrodas divi avoti- Melnavots un Baltavots. 2001. gadā šos objektus iekļāva valsts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Baltavota izplūdes vietas diametrs ir 2 m liels un tajā iztekošais dzidrais ūdens bez grūtībām ļauj saskatīt izplūdes vietu. Melnavota gultne ir melna, jo to pārklāj biezs kūdras slānis. Baltavotu sauc arī par Svētavotu, jo iztekošā strauta ūdenim piemīt dziedinošs spēks.

 

KURMĀLES PAGASTS LEPOJAS

Kurmāles pagastā dzīvo patstāvīgi, radoši un uzņēmīgi ļaudis, kuri ar savu enerģiju aktīvi iesaistās pagasta dzīves veidošanā. Pagastā norit aktīva kultūras dzīve, radoši darbojas pašdarbības kolektīvi. Tāpat pagasts var lepoties ar saviem sportistiem – šeit aktīvi darbojas sieviešu un vīriešu volejbola komandas un florbola komanda. Savukārt vienmēr gatavi ar savu klātbūtni atbalstīt un līdzi darboties visos pagasta kultūras pasākumos ir Kurmāles enerģiskie seniori.

Labiekārtota Vilgāles ezera piekraste. Paveiktais priecē ne vien vietējos atpūtniekus un peldētājus, bet arī mūsu viesus no tuvuma un tāluma – atjaunotas kāpnes ar skatu laukumiņiem, pontonu laipas sauszemes daļa, soliņi, galdiņi un pārģērbšanās kabīnes. Attīrīta un paplašināta krasta līnija ar plašāku pludmales daļu, no jauna uzvestas smiltis.

Izbūvēts bērnu rotaļu laukums Priedaines ciema mazākajiem iedzīvotājiem. Rotaļu laukumā ir divu veidu šūpoles, kā arī rotaļu komplekss mazākiem bērniem un rotaļu komplekss lielākiem bērniem līdz divpadsmit gadiem, kas sastāv no diviem rotaļu tornīšiem, kustīga tiltiņa, slidkalniņa, spēļu sieniņām un kāpelēšanas rīkiem.

Uzlaboti pagasta autoceļi. Priedaines ciemā veikta ceļa virsmas dubultā apstrāde Rūpnīcas un Dārzu ceļiem, Vilgāles ciemā noasfaltēts centra ceļa posms.

KURMĀLES PAGASTA TRADĪCIJAS

Peldēšanas sacensības “Peldam Vilgālē”. Sacensības notiek Vilgāles ezerā kopš 2015.gada. Latvijā nav daudz vietu, kur notiek peldēšanas sacensības atklātos ūdeņos.  Dalībniekiem ir iespēja savu meistarību pierādīt 80 un 400 metru peldējumos, 800 metra izaicinājuma peldējumā un 2,5 kilometru (apkārt ezera salai) distancē.

“Pirmais mēnesis 1.klasē” – pasākums visiem Kurmāles pagastā dzīvojošiem pirmklasniekiem. Kopā tiek aicināti visi Kurmāles pagasta pirmklasnieki no visām novada skolām. Pasākuma ideja – iepazīstināt Kurmāles pagasta bērnus ar vietu, ar pagastu, kurā viņi dzīvo.

Pagastā katru gadu tiek atzīmētas latviešu gadskārtas. Ar dziesmās, dejām un ugunskura kurināšanu lustīgi tiek svinēti vasaras saulgrieži. Miķeļdienā, kā ierasts, tiek organizēts krāšņs un jestrs rudens gadatirgus – acis priecē dažādi stādi, rudens veltes,  mājražotāju gardumi un amatnieku darinājumi. Savukārt Meteņu diena iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus dēvē arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.