Padures pagasta ģerbonis

Kopš 2009. gada Padures pagasts ir viens no Kuldīgas novada 14 teritoriālajām vienībām. Pagastā ir 1149 iedzīvotāji (2012. gada pašvaldības dati) 113 km2 teritorijā. Padure atrodas novada Ziemeļu daļā Ventas kreisajā krastā abpus Kuldīgas – Ventspils šosejai.  Pagasts robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Kurmales, Īvandes pagastiem. Venta austrumos Paduri atdala no Rumbas pagasta, daļa, no kura kādreiz piederēja Padures pagastam. Ziemeļos Padures pagasts robežojas ar Ventspils novada Zlēku pagastu.

Ventas labajā krastā Zlēku pagasta teritorijā atrodas divas Padures pagasta teritorijai  piederīgas mājas. Pusi no  pagasta teritorijas aizņem meži, lauksaimniecības zemju kopplatība ir 4033,4 ha. Padures pagasta iekšējie ūdeņi pieder pie Ventas upes baseina. Padures pagastā atrodas divi ezeri – Lielais Nabas ezers (70,5 ha)  un Mazais Nabas (65 ha) ezers, kurus savieno kanāls, saukts arī par ostu.

Ventā ietek 19 km garā Padures upe (augštecē Īvandes pag.– Vālīšupīte, vidustecē – Mālarājupe, Ķimales upe, Sausgale, Sausgāļupe, lejtecē – Padures upīte, Briņķupīte) un Naba (Nabas ezeru noteka uz Ventu), kā arī sīkāki strautiņi: Kukupīte (lielākā pieteka Aukstais valks), Raņķvalks, Runčvalks, Ķiemeļvalks. Padures upē savukārt ietek Struņķu valks.

Mazajā Nabas ezerā ietek Garūdens un Zīļuvalks, bet Lielajā Nabas ezerā – Tumšais valks (lielākā pieteka Kumeļvalks) un Struņķu valks.

Padures centrā uz upes ierīkota mazā HES ūdenskrātuve vietā, kur spēkstacija atradās jau pagājušā gadsimta vidū.

Padures pagasta vēsturiski izveidojušies  vairāki apdzīvoti centri, kas vēsturiski izveidojušies galvenokārt ap muižām: Deksne, Padure, Ķimale, Līzesmuiža, Vēgas, Tigas, Sausgaļciems, Krācenieki.

Padures pagasta pārvalde

Padures pagasta pārvalde

  • „Arāji”, Padure, Padures pagasts, Kuldīgas novads, LV 3321
  • Pārvaldes vadītāja Irita Riķīte
  • Tālr. 63348149
  • E-pasts: padure@kuldiga.lv
  • www.padure.lv
Apskates objekti

Padures muižas klēts

18. gs. celtā Padures muižas klēts ar mansarda jumtu ir vienīgā tāda stila celtne Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Patstāvīgā ekspozīcija “Padures vēstures apcirkņi” kļuvusi par nozīmīgu Kuldīgas novada tūrisma objektu, Tā ietverta vairākos tūrisma maršrutos, piemēram, Gardēžu un Kurzemes romantiskajās vīna tūrēs un ir iecienīta jaunlaulāto pietura.

Padures muiža

Pašreizējā kungu māja celta parādes pagalma malā pretī iebraucamam ceļam pēc 1837. g. vēlā klasicisma jeb ampīra stilā skotu muižniekam, tirgotājam Džonam Balfūram. Tajā ir gan sākotnējās greznās ieejas durvis, koka kāpnes, krāsnis.

“Ūšu” vāramais namiņš

“Ūšu” vāramais namiņš – Latvijā vienīgais atsevišķi stāvošais manteļskurstenis, būvēts 19. gs., Padures pagasta mednieki tajā iekārtojuši atpūtas vietu, kuras atslēgu var saņemt pagasta sociālajā mājā “Ūšas”.

Padures ķieģeļnīcas skurstenis

Padures ķieģeļnīcas skurstenis, būvēts 19.g.s otrajā pusē.

‘’Ābeļnieku’’ senkapi

‘’Ābeļnieku’’senkapi – vēlā dzelzs laikmeta kapulauks Ķimalē. Valsts aizs. Nr.1247. Izrakumi veikti 2005. – 2007.g. profesora Andreja Vaska vadībā.

Māmuļas ala

Māmuļas ala Ventas ielejas dabas liegumā. Atrodas netālu no Sarkanajām sienām.

Sarkanās sienas

Sarkanās sienas – 15 – 20 m augsts un aptuveni 100 m garš smilšakmens iezis Ventas kreisajā  krastā, ko sarkanu iekrāsojuši devona māli.

Padures pilskalns

Padures pilskalns pēc sava veidojuma un izskata ir tipisks kuršu nocietinājums un kādreiz bijis diezgan ievērojams senās Bandavas zemes centrs. Senākie atklātie pilskalni tagadējās Latvijas teritorijā radušies jau 2. gadu tūkstoša beigās p. m. ē., piemēram, Daugmales un Padures pilskalns. Četras sezonas Padures pilskalnā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures nodaļas 1. kursa studenti guva pieredzi arheoloģijā profesora Andreja Vaska un mākslas zinātnieces Baibas Vaskas vadībā.

Tigves pilskalns

Tigves pilskalns. Valsts aizs. Nr. 1249. minēts jau 1230. g. kuršu līgumā kā Pyguwas. Atrodas valsts aizsargātā dabas teritorijā.