Par Snēpeles pagastu
Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām, tās vidusdaļā – Ventas krastā. Robežojas ar sava novada Vārmes, Pelču, Kurmāles, Turlavas un Laidu pagastiem un Skrundas novada Raņķu pagastu. Pagasta centrs ir Snēpele, citas lielākās apdzīvotās vietas – Mazsālijas, Kundi un Viesalgciems.
Snēpeles apvidus pirmo reizi vēstures dokumentos ar Pajuldes vārdu minēts 1253. gadā zemes dalīšanas līgumā. 1428. gadā to kā lēni no Kuldīgas komturijas saņēma kāds Lūve Šnēpels (Louwe Snepel). Kurš ierīkoja muižu (Schnehpeln), no kuras arī cēlies pagasta mūsdienu nosaukums.
1935. gadā Snēpeles pagasta platība bija 79,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Snēpeles un Sudrabkalnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Snēpeles ciemu pievienoja Sudrabkalnu ciemam, kuru savukārt 1966. gadā pārdēvēja par Snēpeles ciemu. 1977. gadā tam pievienoja nelielu daļu Raņķu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju pievienoja Kuldīgas novadam.
Tautas lietišķās mākslas studija “Vēveri”
Latvijā aušanas māksla attīstījusies daudzu gadsimtu laikā un tautas kultūrā izveidojusies par spilgtu, izteiksmīgu parādību. Snēpele ir bagāta ar aušanas tradīcijām. Septiņdesmitajos gados aušanas pulciņa mājas ir Snēpeles pamatskola, kur skolotājas Margas Vizbules vadībā aušanas prasmi apguva skolas audzēkņi. 1985. gadā rodas impulss un darbu atsāk lielās audējas. 1986. gadā maza grupiņa kļūst par nopietnu kolektīvu. Ar gadiem dalībnieku skaits mainās daži aiziet, citi nāk vietā. 1998. gada vasarā kolektīvs iegūst tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu, no kolektīva vidus izaug pirmās Tautas daiļamata meistares. “Vēveros” izaug arī tautas daiļamata meistare Aina Siatkovska, kura 2001. gadā stājas studijas vadītājas amatā.
Republikas izstādēs mūsu audēju vārdi lasāmi jau kopš 1987. gada. TLMS “Vēveri” ar saviem darbiem priecē gan sava pagasta, gan novada ļaudis, piedaloties pasākumos, izstādēs, gadatirgos.
Sava pagasta vārdu audējas daudzinājušas arī Dziesmu un deju svētku izstādēs.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Snēpele”
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Snēpele” dibināts 2010. gada oktobra mēnesī Snēpeles kultūras namā. VPDK “Snēpele” ir unikāls ar to, ka tajā dejo ģimenes: māsas, brāļi un laulāti pāri. Dejotāji ir latviešu tautas mākslas entuziasti un vēlas šīs vērtības saglabāt un iemācīt arī nākamajām paaudzēm. Novada skatē 2013. gadā kolektīvs ieguva augstāko pakāpi. Godam pārstāvēja savu pagastu un novadu Dziesmu un deju svētkos. Arī 2016. gadā kolektīvam skatē augstākā pakāpe. Kolektīvu vada Gunta Freiberga.
Sieviešu vokālais ansamblis “Mozaīka”
Sieviešu vokālais ansamblis savu darbību atsāka 2003. gadā. Ansamblis piedalās visos pagasta rīkotajos pasākumos, to vada Silva Zālīte. “Mēs dziedam, jo mums patīk”, tā par sevi saka ansambļa dalībnieces.
Senioru ansamblis “Atvasara”
2006. gadā pagasta aktīvākie pensionāri izveidoja pensionāru klubiņu, kura paspārnē izveidojās senioru ansamblis “Atvasara”. Seniori dziedāja savam priekam, vēlāk ansamblis muzicēja saviem draugiem, pagasta ļaudīm. Kā kultūras nama pašdarbības kolektīvs ansamblis darbojas no 2011. gada, ansambļa vadītāja Dzintra Arāja. 2016. gadā kolektīvs nosvinēja 10. gadu jubileju.
Bērnu deju kolektīvs
Mazie snēpelnieki pirmo reizi sanāca kopā 2010. gadā, kad vadītājas Lienes Krūmiņas vadībā sāka mācīties deju pirmos soļus. Kolektīvā dejo bērni no trīs gadu vecuma līdz ceturtajai klasei. Mazie dejotāji ieguvuši sev draugus Skrundā, Rudbāržos un Kalvenē, Bunkā ar kuriem kopā koncertē gan savās mājās, gan viesojas kaimiņu novados. Katru gadu bērni gatavo interesantas Ziemassvētku programmas sava pagasta pasākumam, kuros dejo, dzied un iet rotaļās. 2015. gadā kolektīvs tika sumināts 5. gadu jubilejā.
Amatierteātris
Vecākais un tradīcijām bagātākais kolektīvs Snēpeles kultūras namā ir amatierteātris. 2014. gada sezonā kolektīvs atzīmēja savu 95 gadadienu. Ilgus gadus teātra režisors bija Kārlis Freimanis, kura vadībā tika iestudētas daudzas R.Blaumaņa, H.Krūmiņa, R.Luksa un citu autoru komēdijas. No 2001. gada amatierteātra režisore ir Raimonda Vilmane. Teātrī darbojas septiņpadsmit dažāda vecuma aktieri, kopā viņi jūtas kā liela ģimene ar savu teātra mīlestību, spēlēt prieku un tradīcijām. Projekta “Darīsim paši” ietvaros (2011. gadā), kolektīvs izgatavoja jaunas dekorācijas. Savās izrādēs ir izspēlēti kalpu un saimnieku laiki, kolhozu gadi, bet tagad laiks mūsdienām.
Vīru vokālais ansamblis
Ansamblis savu darbību pēc daudzu gadu pārtraukuma atsāka tikai 2016.gada janvārī, kad kultūras nams rīkoja kādreizējā kolhoza “Snēpele” balli, vīri nodziedāja un nosprieda, ka dziedās vēl… Ansambli vada Silva Zālīte.
Kapela “Kā ir tā ir”
Viena maza “neformāla” organizācija, kā paši sevi reklamējot saka tās dalībnieki: “Dziedam kāzās, kristībās un apkūlībās, ja vajag zvaniet…” Kapella uzstājusies pilsētas svētkos, vairākos Kuldīgas Jēkaba tirgos, privātos pasākumos. Uzstāšanās bieži vien notiek arī ārpus novada robežām.
Snēpeles muižas pils
Snēpeles muižas pils ir Snēpeles muižas kungu dzīvojamā ēka, kas atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.Tā ir bijusi barona Hāna medību pils, celta 19. gs sākumā. Pils telpas kopš 1924. gada pielāgotas skolas vajadzībām (mūsdienās — Snēpeles pamatskola), viena no vecākajām lauku skolām Kuldīgas novadā.
Snēpeles muižas baronu dzimtas kapi
Snēpeles muižas baronu dzimtas kapi iekārtoti un iesvētīti 1843. gadā. Kapi atrodas apmēram 1 km attālumā no pils, ziemeļaustrumu virzienā. No pils uz kapiem vedusi kastaņu un liepu aleja, no kuras saglabājušies tikai atsevišķi koki. Kapsētu pils pusē norobežojis grāvis un akmens stabiņu pusloks. Kapsētā pēdējie apbedījumi izdarīti ap 1910. gadu.
Ķepšu ezers
Senās teikas vēsta, ka vecais Snēpeles barons bijis ļoti nejauks. Reiz, kad par nestrādāšanu tas sitis veco Ķepsi, abiem uzgāzies liels mākonis, un tā radies Ķepšu ezers. Stāsta, ka baronu ar lielu koku rokā vēl tagad varot saskatīt ezera dibenā.
Snēpeles luterāņu draudzes baznīca
Snēpeles luterāņu draudzes baznīca celta 17. gs., bet laika ritumā kalpojusi gan kā kolhoza noliktava, gan sporta zāle un tikai 1991. gadā atjaunota atkal kā baznīca.
Šobrīd baznīcu apsaimnieko Snēpeles autonomā evanģeliski luteriskā draudze ar 26 draudzes locekļiem. Draudzes priekšnieces Ārijas Brūderes aktīvas darbības rezultātā baznīcā realizēti 5 un iesākts sestais “Darīsim paši” projekti baznīcas iekštelpu, fasādes un zvanu torņa atjaunošanā.
Ar iedzīvotāju un draudzes locekļu ziedojumiem un pašvaldības atbalstu baznīcā atjaunoti soli, kancele, altāris, kroņlukturis. To visu no koka izgatavojis vietējais kokamatnieks Arvīds Ozoliņš.
Snēpeles baptistu draudzes baznīca
Snēpeles baptistu draudzes baznīca 1936. gadā draudze nolemj uzsākt baznīcas būvi Snēpeles pagasta centrā, un 1940. gada 18. septembrī jaunuzcelto baznīcu atklāj. 1961. gadā padomju vara draudzei baznīcu atņem un izmanto to, kā skolas sporta zāli. Vēlāk 1990-tajos gados baznīcai tiek atjaunots interjers, ārējā fasāde, kā arī uzlikts jauns tornis.
Savā ilgajā un raženajā mūžā vislielāko popularitāti I.Zeberiņš ieguva kā grāmatu un žurnālu ilustrators.
1992. gadā kolhozs “Snēpele” nodibināja I.Zeberiņa prēmiju par sasniegumiem literatūrā un grāmatu ilustrēšanā. Šo tradīciju turpina Snēpeles pagasta pārvalde sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību, ik pēc pieciem gadiem rīkojot pasākumu un suminot prēmijas ieguvējus.
Pirmās darba gaitas Snēpelē sācis ievērojamais latviešu kordiriģents un pedagogs Vīgneru Ernests (1850 -1933), no 1869. līdz 1873. strādājis kā tautskolotājs.
Snēpeles pagasta “Vidukļos” kā saimnieka dēls dzimis izcils latviešu matemātiķis Pēteris Kadiķis (1857 – 1923), mācījies Snēpeles skolā un Tērbatas universitātē, kur ieguvis matemātikas maģistra grādu. Bijis Latvijas mēru un svaru valdes priekšnieks, Latvijas Universitātes privātdocents, pirmais kursa “Mašīnu matemātika” nolasītājs.
Snēpelē dzimis tautsaimnieks Ādams Dukāts (1910.), beidzis LU ar mag. oec. grādu, strādājis Finansu ministrijā un Amatnieku kamerā par daļas vadītāju. Pēc kara bijis Latviešu apvienības Austrālijā prezidents.
Snēpelniece ir arī keramiķe Anna Graudiņa – Zadiņa (1922), beigusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu un Kaucmindes mājturības skolu. Dzīvojusi ASV, kur rīkojusi patstāvīgas izstādes, kopš 1974. gada iekārtojusi Latviešu muzeju Rokvilē, Merilandē.