Par Rendas pagastu
“No pils kalna, kur atrodas Rendas Valdatu mājas, gājis lielceļš gar Abavas krastu uz Valgales un Sabiles pilim; bet otrpus upes gājis gar krastu cits lielceļš uz Sabiles pilsētu.” (Fr. Reķis Rendā. Brīvzemnieka «Sborņik» . LP, VII, II, 63, 4.)
Rendas pagasts atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada ziemeļaustrumos. Tā atrašanās vieta un sasniedzamība ir priekšnoteikums tā attīstībai – cauri pagastam vijas šoseja, kas pagastu savieno ar tuvām un tālākām lielākajām pilsētām: no Rendas līdz novada centram Kuldīgai ir 24 km, līdz Rīgai ir 130 km, līdz Sabilei 24 km, līdz Talsiem 34 km, bet līdz Stendei 21 km. Robežojas ar sava novada Kabiles un Rumbas pagastiem, Ventspils novada Usmas pagastu un Talsu novada Ģibuļu un Abavas pagastiem.
Rendas pagasts ir otrs lielākais pēc platības Kuldīgas novadā (kopējā platība ir 263,4 km2). Tā lielāko teritorijas daļu aizņem meži, tas ir bāgāts purviem, upēm un ezeriem. Aug daudz dižkoku, piemēram, Zviedrijas kadiķis pie “Muižgaļiem” (apkārtmērs 1,15 m), ozols pie “Strēļiem” (7,72 m), ozols pie “Abriņām” (6,07 m), priede pie “Aizplieņiem” (3,56 m) un vīksna pie “Slujām” (5,37 m).
Ziemeļu malā Rendas pagasts robežojas ar Usmas ezera dienvidaustrumu krastu, bet visam pagastam cauri stiepjas Abava ar tās skaisto senleju.
Nozīmīgais Rendas pagasta dabas un kultūras mantojums vilina dabas baudītājus un daudzos tūristus, nodrošinot labvēlīgus priekšnosacījumus tūrisma attīstībai pagastā. Kā īpaša vērtība jāpiemin Abavas senleja – Abavas ielejas dabas parks, kas ir reizē Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija Natura 2000 ,dabas liegums un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija.
Vēsturiski Abava tiek uzskatīta par nosacītu robežlīniju starp somiem ziemeļos un baltiem dienvidos. Arheoloģiskie izrakumi senkapos sniedz liecību par apkārtnē kādreiz dzīvojušajiem lībiešu priekštečiem, kurus vēlāk asimilēja baltu cilts “kurši”. Renda pirmoreiz vēsturiskos avotos minēta 1230. gadā, kad tā piederēja pie kuršu Vanemas valsts kā atsevišķs Rendas novads. Vēstures gaitā rūpniecisko uzplaukumu Renda piedzīvoja hercoga Jēkaba laikā, kad Rendas apkārtnē bija darvas cepļi, salpetra vārītava, ūdens un papīra dzirnavas, linaustuves, gateri, virpotavas un mucenieku darbnīcas, čugunlietuves un naglu kaltuves. Garākās priedes no Rendas mežiem tika pludinātas pa Abavu uz Ventu, lai hercoga būvētavās pārtaptu par kuģu mastiem.
Pašlaik Rendas pagastā dzīvo ap tūkstots iedzīvotāju, no kuriem apmēram trešā daļa dzīvo centrā – Rendā, kur atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, veikals, kultūras nams ar brīvdabas estrādi, kafejnīca, doktorāts, baznīca. Nostāk no Rendas centra – Lielrendas muižas ēkās – darbojas Kuldīgas 2.vidusskolas Rendas filiāle, kur Rendas pagasta bērni var darboties rotaļu grupā.
Rendas pagastā dzimis un darbojies Ernests Vīgners (1850 – 1933) – Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists, pedagogs un folkloras vācējs, kā arī pirmais latviešu mūziķis, kas ieguvis profesionālo izglītību konservatorijā Maskavā. 1869. gadā viņš nodibināja Rendas vīru kori, kas piedalījās 1. vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā. Viņa bija viens no latviešu profesionālās mūzikas aizsācējiem, un viņa skaņdarbi izpildīti daudzos Dziesmu svētkos. 1926. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (III šķiras).
Rendā dzimusi un mūžu aizvadījusi Līna Čanka (1893 – 1981; pazīstama arī kā Jānis Čanka) – latviešu strēlniece, jaunākā apakšvirsniece 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā un pirmā sieviete, kas apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni. Apbalvota arī ar Trīszvaigžņu ordeni.
Rakstniece Vilma Delle (1892-1980) – viena no spožākajām latviešu īsprozas un bērnu literatūras rakstniecēm – līdz mūža galam dzīvojusi Rendas pagasta “Dzelzāmuros”.
Koktēlnieks Guntis Tiltiņš (1945) arvien vēl turpina darbošanos mākslas jomā. Viņš apveltīts ar portretista tvērienu un strādā monumentālajā, memoriālajā tēlniecībā, stājtēlniecībā, darbos galvenokārt izmantojot sarkankoku, gobu, ozolu un melnalksni.
Savukārt Rendā dzīvojošā rakstniece un žurnāliste Dace Zvirbule (1959) sarakstījusi vairākus romānus – “Man nav laika”, “Kad Ieva ir Ādams”, “Abavas velns”, “Rendas tenkas” un vēl pavisam nesen izdotā grāmata “Kuldīgas slimnīcas stāsti”.