Par Nīkrāces pagastu
Par Nīkrāci
Nīkrāces pagasts robežojas ar Skrundas pilsētu, Pampāļu pagastu, Kalvenes pagastu, Kazdangas pagastu, Rudbāržu pagastu, Embūtes pagastu un Nīgrandes pagastu.
Nīkrāces pagasta teritoriju ZR virzienā šķērso Valsts l šķiras autoceļš P 116 Kuldīga-Skrunda-Embūte, kuram ir melnais (asfalta) segums. A daļā – Valsts 2 šķiras autoceļš P1277. Attālums no pagasta centra līdz Skrundai 16 km, līdz Kuldīgai – 54 km, līdz Liepājai – 86 km, līdz Rīgai – 165 km.
Nīkrāces pagasts ir sena apdzīvota vieta ar interesantu vēsturi. Līdz 1920. gadam Nīkrāces pagastu sauca par Briņķu pagastu. Pirmās ziņas par apvidu saglabājušās no 1253g., kad dokumentos minēta Dzelde (Celde). 19. gs. šajā teritorijā bija vairāki mazi pagasti. No Lēnām pirmā Latvijas armijas virspavēlnieka pulkveža O. Kalpaka vadībā armija uzsāka uzvaras gājienu Latvijas atbrīvošanai.
1920. gadā Briņķu pagasts tiek nodēvēts par Nīkrāces pagastu. 1940./41.g. Nīkrāces pagastā nodibina padomju varu. 1941. gadā vācieši Nīkrāci ieņēma pēkšņi un klusi, bez kaujām. 1944.-1945.gada ziemā šajā apvidū notika sīvas kaujas Kurzemes katla frontē. 1954.g. Nīkrāces ciemam pievienoja Varoņu un Lēnas ciemu. 1957.g. tika izveidota padomju saimniecība “Nīkrāce” (1989.-1991.g. paju s-ba “Nīkrāce”, līdz 1996.g. – SIA “Dzelda” un paju sabiedrība “Lēnas”, kopš 1999.g.- lauksaimnieku biedrība “Dzelda”.) Nīkrāces ciema teritorijā atjaunoja Nīkrāces pagastu.
Vēstures istaba
Pastaigu un atpūtas parks “Labirints”
2020.gada 2. oktobrī Nīkrāces pagastā atklāja pastaigu un atpūtas parku “Labirints”. Pavasarī iniciatīvu grupa sagatavoja projekta pieteikumu Skrundas novada pašvaldības izsludinātajam projekta konkursam “Mēs Skrundas novadam!”.
Pastaigu un atpūtas parks “Labirints” tiek papildināts ar jauniem apskates objektiem, pateicoties Kuldīgas novada pašvaldības izsludinātā iedzīvotāju iniciatīvu konkursa “Darīsim paši” finansiālajam atbalstam.
Šeit, izveidotajā parkā, ir iespējams izstaigāt akmens labirintu, ar basām kājām izbaudīt sajūtu taku un caur koku labirintu nonākt atpūtas zonā. Atpūtas zonā ikvienam ir iespēja savā draugu lokā atpūsties. Izveidota ugunskura vieta. Aicinam, nākot uz atpūtas zonu draugu kompānijā, ņemt līdzi savu malku un kādu pagalīti atstāt arī citiem, noliekot to malkas novietnē. Izveidota nojume, atpūtas stūrītis maziem bērniem, soliņi, pašu darinātās šūpoles un dekoratīvas vides elementi. Un, protams, kuram gan nepatīk dzīvot sakoptā, tīrā vidē? Tieši tāpēc pēc atpūtas izbaudīšanas atceramies aiz sevis sakopt atpūtas zonu.
Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Nīkrāces pagastā apskatāmi ne tikai dabas pieminekļi, bet arī vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, piemēram, Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, kas atrodas gleznainā pagasta vietā, kur to no vienas puses ieskauj kopti labības lauki, bet no otras – Venta. 1756. gadā celtā dievnama eksterjers sastāv no diviem torņiem, tā interjeru krāšņo velvēti griesti, mākslinieciski vērtīgi biktssoli un 18. gadsimta beigās būvētās ērģeles. Dievnama pagrabā atrodas arī divu pēdējo Piltenes bīskapu šķirsti.
Lēnu muižas pils
Nīkrāces pagasta Lēnu ciemā, pašā Ventas krastā, atrodas arī atjaunotā Lēnu muižas pils, kas celta 19. gadsimta sākumā un baronam Frīdriham fon Firksam kalpojusi kā vieta medībām un laiskai atpūtai nedēļas nogalēs. Lēnu pils ēku ansamblis gadu gaitā vairākkārt cietis un piedzīvojis pārbūves. 2020. gadā pils nonāca Lienes un Aināra Zvīdriņu ģimenes īpašumā. Pēc rekonstrukcijas darbu noslēgšanas, 2023. gada 22. novembrī Lēnu pils atklāta un šobrīd atvērta interesentiem, piedāvājot iespēju pavadīt jaukus atpūtas brīžus draugu un ģimenes lokā, baudot Ventas ainavisko krāšņumu.
Oskara Kalpaka memoriālā siena Lēnās
Ceļu krustojumā netālu no Ventas upes, kur pulkveža Oskara Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā lieliniekiem, 2007. gada 8. novembrī tika atklāta piemiņas vieta brīvības cīnītāju varoņgaitām, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments.
Zoslēnu atsegumi
Nīkrāces pagasts var lepoties ar vairākām krāšņām un unikālām dabas ainavām. Viena no tām ir Zoslēnu atsegumi, kas atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā. Zoslēnu atsegumi ir Latvijā lielākie Vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi. Izteiktākie atsegumi vērojami Dzeldas upes kreisajā krastā, augšpus tās ietekai Šķervelī.
Ātrās klintis
Dabas lieguma teritorijā atrodas arī izcili ainaviskās, līdz 20 metru augstās un aptuveni 300 metru platās klintis, kuras tautā dēvē par Ātrajām klintīm, no kurām paveras krāšņs skats uz Ventas līkumu. Te atsedzas augšdevona smilšakmeņi un dolomītiski smilšakmeņi, apakškarbona Šķērveļa svītas Nīkrāces ridas stratotips.
Atseguma zemākajā daļā atsedzas rupjgraudains, vidēji cementēts smilšakmens. Virs tā ieguļ ciets, masīvs dolomīts ar sīkiem, tukšiem kanāliem – tie, iespējams, ir zemāko aļģu aktivitāšu darbības rezultāts.
Ātraiskalns atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā – Ventas kreisajā krastā, 1 km augšpus kempinga “Varkaļi”, kura stāvvietā par simbolisku samaksu var novietot transportlīdzekļus. Ātrākalna meklējumos nav ieteicams doties personām, kuras slikti orientējas apvidū – norādes un informatīvās zīmes nav izvietotas! Aicinām izturēties saudzīgi pret dabu!
GPS koordinātas: N 56° 34.920 E 021° 58.859
