1231. gadā Alšvanga kā kiligunda Aliswangis pirmo reizi pieminēta senrakstos – Romas pāvesta vicelegāta Alnas Balduina līgumā ar kuršiem. 1253. gadā tā saukta – ALSWANGHEN.

Patiesībā Alšvanga (alšu vanga – alkšņu līdums) ir daudz senāks kuršu ciems ar šodien zināmiem 2 senču pilskalniem un 5 senkapiem. Pētījumi Kalniņu ugunskapos liecina par apbedījumiem 10.-12. gs. Kuršu ķēniņa Lamekina laikā Alšvanga ietilpusi viņa pārvaldītajā valstī – Bandavā.

Senrakstos teikts, ka 1341. gadā Kuldīgas komturam Alšvangā ir nocietināta māja, bet 1372. gadā celta četrstūraina akmens pils, kas vēlāk papildināta ar apaļiem torņiem un līdz mūsdienām vairākkārt pārbūvēta.

No 1573. gada līdz 1728. gadam ordeņa pils pieder Kurzemes hercoga maršala Šverina dzimtai. 1623. gadā katoļticībā pārgājušais Johans Ulrichs fon Šverins uzceļ mūra baznīcu Svētā erceņģeļa Miķeļa godam un uzsāk vietējo luterāņu atgriešanu katoļticībā. Alšvanga kļūst par visas Kurzemes katoļu centru.

Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai 1796. gadā Alšvanga pieder kronim līdz 1915. gadam, no 1919. gada ietilpstot Aizputes apriņķī

1950. gadā nodibināts Alsungas rajons, bet jau 1956. gadā tas pievienots Kuldīgas rajonam.

Līdz 1992. gadam saucās Alsungas ciemats. No 1991. gada 14. novembra ar Ministru Kabineta lēmumu Alsungas ciemats kļuva par pagastu. Robežojas ar Ēdoles, Gudenieku pagastiem, Liepājas rajona Sakas novadu, Ventspils rajona Jūrkalnes un Ziru pagastiem.

Kuldīgas rajona Alsungas pagasta padome savu darbību beidz 2009.gada 30.jūnijā. Saskaņā ar valstī veikto administratīvi teritoriālo reformu ar 2009.gada 1.jūliju darbu uzsāk 2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētā Alsungas novada dome.

Kopš 2021. gada 1. jūlija Alsungas novads ietipst Kuldīgas novada sastāvā. Ar jaunievēlētās domes lēmumu izveidots Alsungas pagasts.

Autobusu satiksme ar Rīgu, Kuldīgu. Attālums no Kuldīgas – 30 kilometri. Novadu šķērso ceļš Kuldīga-Jūrkalne.

Par suitu kultūrtelpu

Par suitu kultūrtelpu

Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām kultūras tradīcijām bagātākā kopiena Kurzemē un Latvijā. Kā apliecinājums tam ir 2009. gada 1. oktobrī Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Suitu kultūrtelpa ir arī iekļauta Latvijas Kultūras kanonu tautas tradīciju sarakstā. Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas. Kopš 2009.gada suitu kopiena piedzīvo renesansi, tas nozīmē, ka daļa kopienas aktīvi darbojas pie tradīciju atdzimšanas, dzīvotspējas nodrošināšanas un popularizēšanas gan lokālā, gan valstiskā un starptautiskā mērogā. Suitu kultūrtelpas dzīvotspēja ir pašu suitu rokās, kas ciešā veidā balstīta uz tā praktizēšanu un kopienas pārstāvju radošumu. Suiti par ļoti nozīmīgu kultūrtelpas attīstības jomu uzskata tūrisma attīstību kultūrtelpā. Īpaši izceļot kultūrtūrisma nišu, kas balstās uz unikālā suitu kultūras mantojuma popularizēšanu plašākā mērogā.

Alsunga-dižie suiti

Kā senā Alšvanga šī apdzīvotā vieta pirmo reizi tika pieminēta 1231. gadā pāvesta vicelegāta Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Livonijas ordenis te saimniekoja līdz 1561.gadam, bet no 1573.-1738.gadam ordeņa pils pieder no Pomerānijas nākušo fon Šverinu dzimtai. Tieši Šverinu dzimtas valdīšanas laikā Alsungā uzceļ mūra baznīcu Svētā erceņģeļa Miķeļa godam un uzsāk vietējo iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Alsunga kļūst par visas Kurzemes katoļu centru, tās iedzīvotāji par suitiem (Šverinu svīta).

Alsunga jau gandrīz 400 gadus ir vēsturiskā Suitu novada centrs. Alsunga ir plaši pazīstama gan ar īpatnējām dziesmām, gan krāšņiem tautas tērpiem, vēl dzīvām tautas tradīcijām un ticējumiem. Suitiem ir valoda (izloksne), ēdieni un daudz kas tāds, kas citos novados ir sen atmests vai aizmirsts. Te reliģiskais ir cieši saaudies ar tautisko vienā unikālā veselumā.

Alsungas pagasta pārvalde

Alsungas pagasta pārvalde

Alsungas pagasta pārvaldes darba laiks:

  • pirmdienās 8.00–12.30; 13.00–17.30;
  • otrdienās 8.00–12.30; 13.00–16.30;
  • trešdienās 8.00–12.30; 13.00–16.30;
  • ceturtdienās 8.00–12.30; 13.00–16.30;
  • piektdienās 8.00–12.30; 13.00–15.30.