Dažkārt gadās situācijas, kad bērns vairs nevar dzīvot kopā ar vecākiem un tiek ievietots audžuģimenē vai aprūpes institūcijā. Tas notiek, ja vecāki nespēj nodrošināt bērnam pienācīgu aprūpi un drošu vidi. Pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpē, sedz ar to saistītās izmaksas. Taču bērna vecākiem ir likumisks un morāls pienākums rūpēties par savu bērnu, nodrošinot viņam nepieciešamo aprūpi. Tāpēc Ministru kabineta noteikumi paredz, ka arī vecākiem ir jāiesaistās šo izmaksu segšanā. Pat tad, ja abiem vecākiem vai vienam no viņiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības.
Ja bērns tiek ievietots pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē, attiecīgā pašvaldība pieprasa vecākiem samaksu. Pēc bērna ievietošanas ārpusģimenes aprūpē, Sociālais dienests izvērtē individuālo situāciju un, atbilstoši noteikumiem, lemj, vai vecāks ir atbrīvojams no samaksas. Šobrīd samaksa par pakalpojumu pieprasīta 44 vecākiem. Samaksas apmērs katram bērna vecākam mēnesī par bērnam sniegto pakalpojumu ir naudas summa, kas vienāda ar Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, proti, 2025. gadā samaksas apmērs katram bērna vecākam mēnesī par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu ir 185 euro par katru bērnu līdz 7 gadu vecumam un 222 euro par katru bērnu no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Lai uzzinātu vairāk, aicinām sazināties ar Kuldīgas novada sociālo dienestu.