Uzsāk kampaņu mobinga novēršanai skolās, aicinot apmācībām pieteikties klašu audzinātājus
Izsmiešana, apsaukāšana, pazemošana, grūstīšana, ignorēšana, aprunāšana – šie ir tikai daži no emocionālās un fiziskās vardarbības veidiem un situācijām skolās, kas pēc piedzīvotā nogulstas bērnos un pusaudžos kā neaprakstāms emocionāls smagums. Piedzīvotais mobings bērnībā un pusaudža gados ne tikai nereti ietekmē visu turpmāko dzīvi, bet bieži vedina pat uz domām par pašnāvību, liecina “Esi/emocionālā, sociālā intelekta centra” pieredze darbā skolās un šā gada vasarā veiktā skolēnu un viņu vecāku aptauja*.
Lai situāciju uzlabotu, “Procter & Gamble” zīmols „Head&Shoulders” sadarbībā ar sociālo uzņēmumu „Esi/centrs” turpina pagājušajā gadā aizsākto kampaņu “Apturēsim mobingu skolās!” ar mērķi pilnveidot Latvijas skolēnu sociāli emocionālās prasmes un šogad īpaši atbalstīt klašu audzinātājus, jo tieši viņiem ir centrālā loma skolēna dzīvē. Kampaņā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti „Esi/centram”, kas organizēs klašu audzinātājiem bezmaksas apmācību programmu – treneru kursu, kā arī vairāk kā 100 skolām visā Latvijā dāvinās speciāli veidotus grāmatu un mācību materiālu komplektus vardarbības un mobinga novēršanai.
„Ar mobingu esmu saskārusies visu savu dzīvi. Kad biju mazākās klasēs, tad mani bieži skolā atstūma. 2. klasē tikai iemācījos braukt ar divriteni – arī par to apsaukāja. Pamatskolā vēl par to, kā es skrienu. Arī par mūzikas gaumi. Bet bērnībā tas nelikās tik traki, visgrūtāk bija tehnikuma laikā, tad diemžēl bija lieli sarežģījumi. Tas bija laiks, kad sāku veidot saturu internetā un parādījās heiteri – tad gāju uz kojām raudādama, negribēju iet vispār ārā. Tas bija ļoti traks moments. Bet man bija ļoti forša klases audzinātāja, viņa mani atbalstīja, un beigās viss bija kārtībā,” stāsta kampaņas vēstnese, digitālā satura veidotāja Undīne Ozoliņa jeb Undixone, atzīstot, ka savulaik negatīvos komentārus gan klātienē, gan internetā ļoti ņēmusi pie sirds un pat vairākkārt pametusi sociālos tīklus, lai no tiem izvairītos. Tikt ar to galā izdevis tikai vēlāk, pateicoties psihoterapijai.
Arī „Esi/centrs” nule veiktās aptaujas dalībnieki atzīst, ka emocionālā un fiziskā vardarbība skolās vai saskare ar to internetā raisa dusmas un bezspēcības sajūtu, arī nomāktību, sāpes, asaras un bailes. Nereti tas ir iemesls mainīt skolu vai pāriet uz tālmācību.
Par to, ka mobings ir nopietna problēma Latvijas skolās, liecina arī pērn pēc „Procter & Gamble” pasūtījuma vecāku organizācijas „Mammamuntetiem.lv” veiktās aptaujas dati.** Tajā gandrīz 67% vecāku atzīst, ka viņu bērns mācību iestādē dažādu iemeslu dēļ ir apcelts, vēl 19% – ka viņu atvase bijusi blakus un novērojusi pret kādu citu vērstu mobinga situāciju. Iemesli mobingam pret vienaudzi var būt visdažādākie – sākot no nepietiekamas higiēnas, tostarp blaugznām (starptautisku pētījumu dati pat liecina, ka tā ir problēma katram trešajam jaunietim skolā) līdz bērna citādajai uzvedībai, no citiem atšķirīgām interesēm vai izskatam.
„Esmu redzējis, kā tas maina manus vienaudžus – tas ir diezgan baisi. Tas tiešām traucē cilvēkiem dzīvot, un daudzi pēc tādas pieredzes vispār negrib iet ārā no mājas, negrib socializēties. Mani ir grūstījuši un piekasījušies skolas gaiteņos par manu svaru. Es vienmēr esmu bijis apaļīgs, un tas, ka vienu mācību gadu noslimoju, nevarēju iet ārā, tas mani padarīja vēl apaļīgāku. Vēl citam puisim piekasījās par viņa augumu, jo viņš bija krietni īsāks par pārējiem. Vēl citam – par to, kā viņš ģērbjas. Visbiežāk tas ir par tādām izskata lietām,” pieredzē dalās kampaņas “Apturēsim mobingu skolās!” vēstnesis, digitālā satura veidotājs Rojs jeb Pipars.
„Tieši audzinātāji ir vislielākais resurss klasei skolas ikdienā. Problēma ir tajā, ka skolās kopumā trūkst resursu individuālai pieejai, trūkst kapacitātes gan sociālajiem pedagogiem, psihologiem, pedagogiem, lai arī cik kvalificēti un iejūtīgi viņi būtu. Bieži klases audzinātājs ir kā otrā mamma vai tētis mācību un skolas dzīves procesā, kam ir iespēja runāt un strādāt ar klasi biežāk kā priekšmetu pasniedzējiem. Klašu audzinātājiem ir milzīgs spēks, un viņi var arī preventīvi mazināt vardarbības iespējas ikdienā starp bērniem un jauniešiem, saliedējot klasi, apzinot tās resursus un izaicinājumus. Attiecīgi, personiska, ilglaicīga klātbūtne un uzticības pilnas attiecības ir viena no atslēgām, kas ir klašu audzinātāju rokās,” uzsver “Esi/emocionālā, sociālā intelekta centra” vadītāja Madara Mickeviča.
Vēl līdz 19. augustam “Esi/centrs” mājas lapā www.esicentrs.lv klašu audzinātāji no visas Latvijas var pieteikties bezmaksas apmācībām – treneru kursam, kas sāksies augusta beigās. Skolotāji mācībās apgūs emocionālās inteliģences trenera prasmes un tehnikas, ko pielietot dažādās situācijās skolas vidē, modelēs visdažādākās mobinga situācijas un praktizēs, kā reāli strādā “Esi/centrs” grāmatu komplektos iekļautās spēles un metodes. Pēc tam ar mācībās apgūtajām metodēm klašu audzinātāji strādās ar savām un arī citām klasēm, atbalstot skolēnus un kopā izstrādājot priekšlikumus emocionālā smaguma pārvarēšanai un mobinga novēršanai gan klasē un skolā, gan ģimenē un sabiedrībā kopumā.
„Bieži var šķist, ka speciālistam viss ir jāatrisina un ka skolēns ir tikai pasīvs subjekts, bet mēs vēlamies, lai skolēni kļūst aktīvi un paši iesaistās mobinga atpazīšanā un risināšanā. Tāpēc dosim iespēju pašiem jauniešiem izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai nāktu klajā ar risinājumiem, kā veicināt apzinātību, radošumu, mērķtiecību un līdzdalību skolēnos!” uzsver M. Mickeviča, piebilstot, ka skolēnu idejas tiks arī publicētas, lai tās varētu izmantot un pielāgot savām vajadzībām arī citas skolas visā Latvijā.
Vairāk par kampaņu un iespēju iesaistīties lasiet “Esi/centrs” mājas lapā https://www.esicentrs.lv/plecu-pie-pleca/.
Pateicoties sabiedrības lielajai atsaucībai, pagājušajā gadā kampaņas „Apturēsim mobingu skolās!” ziedojums sasniedza vairāk kā 60 000 skolēnu visā Latvijā – izglītojošo grāmatu komplekti tika nosūtīti 125 skolām un 15 apmācīti pedagogi novadīja nodarbības vairāk kā 200 klasēm.