VUGD: katrā otrajā dzīvojamā mājā nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm 2024. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1525 dzīvojamās mājās. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un visbiežāk piecu, trīs un divstāvu ēkās.
“Katru gadu atbilstoši pieejamiem cilvēkresursiem un iespējām veicam ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamā sektorā, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku, kuros iet bojā un cieš cilvēki. Jāatzīst, ka diemžēl pastāv zināma saistība starp biežāk konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem un iespējamajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem. Aizvadītā gada statistikas tendences ir sekojošas:
- Gandrīz katrā otrajā dzīvojamā mājā pārbaudes laikā konstatējām, ka nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru un elektroinstalācijas pārbaude, kas jāveic reizi 10 gados.
- Teju katrs ceturtais ugunsgrēks dzīvojamā sektorā izceļas tieši no īssavienojuma vai bojātas elektroiekārtas lietošanas, un to skaits jau vairāku gadu garumā turpina pieaugt. Tas ir otrs biežākais ugunsgrēka iemesls aiz neuzmanīgas rīcības ar uguni.
Tāpēc aicinām dzīvojamo ēku iedzīvotājus un šo ēku apsaimniekotājus rūpēties par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamā sektorā, jo tas mazinās ugunsgrēku izcelšanās iespējamību, neapdraudēs dzīvības un mazinās materiālos zaudējumus.” uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Ugunsdrošības prasību pārkāpumi dzīvojamā sektorā
Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka aizvadītajā gadā pieci biežāk sastopamie ugunsdrošības prasību pārkāpumi bija:
- 45,63% gadījumos nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru.
Elektroinstalāciju kontaktsavienojumiem jābūt tehniski labā stāvoklī, to izmantošanai jāatbilst ekspluatācijas noteikumiem un ražotāju noteiktajām prasībām. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar elektroinstalācijas pārbaudi reizi 10 gados.
- 44,27% gadījumos nav veiktas elektroinstalācijas pārbaude.
Cilvēku ieradumi un vienlaicīgi lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas, kas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācijas pārbaudi, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi 10 gados, un ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.
- 33,33% gadījumos materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās – kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos un tml.;
Daudzīvokļu mājas bēniņus, pagrabu un balkonu jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam – tas nozīmē, ka ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt, pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.
- 24,44% gadījumos daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpām un teritorijai nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija, bet 16,78% gadījumos dzīvokļu īpašnieki ar to nav iepazīstināti.
Ugunsdrošības instrukcija ir katrai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai individuāli izstrādāts dokuments, kurā, ņemot vērā ēkas specifiku, iekļaut informācija par rīcību ugunsgrēka gadījumā, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem.
- 14,83% gadījumos evakuācijas ceļos – kāpņu telpās, zem kāpņu laidiem un laukumiem – novietoti priekšmeti, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība un durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.
Evakuācijas ceļi paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, līdz ar to tiem ir jābūt brīvi pieejamiem. Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju un operatīvo dienestu pārstāvju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.
VUGD atgādina, ka ugunsdrošības prasību mērķis ir samazināt ugunsgrēku izcelšanās iespējamību, kā arī mazināt to sekas – cilvēku veselībai nodarīto kaitējumu, degšanas platību un radītos finansiālos zaudējumus!