AktualitātesUzņēmējiem

Tūrisma nozare meklē jaunus darbības virzienus

Tūrisma nozare sāk pamazām atgūties no pandēmijas radītajām sekām – 2023. gadā Kuldīgas tūrisma naktsmītnēs apkalpoti vairāk nekā 36 tūkstoši cilvēki, kas ir aptuveni tikpat, cik 2018. gadā, kad pasaule vēl nepazina Covid-19. Līdz ar Kuldīgas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, audzis arī ārvalstu viesu skaits.

Kā stiprināt tūrisma nozari, kā ieinteresēt viesus, kuri ieradušies Kuldīgas novadā, šeit palikt pēc iespējas ilgāk? Kā izmantot visas priekšrocības, ko novadam sniedz jau esošie tūrisma magnēti – unikālā daba, UNESCO statuss, Skrundas militārais mantojums, spilgtās suitu tradīcija? Par to  Kuldīgas novada tūrisma attīstības centra rīkotajā forumā “5 malki svaiga gaisa” sprieda tūrisma un viesmīlības nozares pārstāvji.

Foruma sākumā Kuldīgas novada tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane iezīmēja aktuālās tendences nozarē, statistikas datus, tūristu paradumus un aicināja uzņēmējus strādāt vienā komandā ar pašvaldību – stiprinot savu piedāvājumu, tostarp audzējot muskuļus arī digitālajā vidē, būt līdzatbildīgiem par tūrisma satura veidošanu novadā. Ar Kuldīgas novada attīstības projektiem klātesošos iepazīstināja Kuldīgas Attīstības aģentūras vadītāja Aiga Vanaga-Poriķe, savukārt aģentūras WKND vadošais konsultants un partneris Edgars Pētersons iepazīstināja ar Kuldīgas novada mārketinga stratēģiju, kas izstrādāta turpmākajiem pieciem gadiem.

Foruma otrā daļā tūrisma pētniece Aija van der Steina iepazīstināja ar būtisko par tūrisma attīstību zaļā kursa, labbūtības un tehnoloģisko izaicinājumu kontekstā. Nākotne sākas jau šajā brīdī, tāpēc lektore dalījās ar zināšanām un praktiskiem piemēriem, kā attīstīt ilgtspējīgus un konkurētspējīgus ceļojumu galamērķus un tūrisma produktus, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa prasības, tehnoloģiju straujo attīstību un ceļotāju uzvedības un pieprasījuma izmaiņas. Lekcijas laikā tika sniegts ieskats gan reģeneratīvā, lēnā tūrisma principos, gan viedā tūrisma risinājumos, gan apritīgas ekonomikas biznesa modeļu izmantošanai  tūrismā. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele dalījās pieredzē un ierosinājumos par veselības tūrisma potenciālu un tendencēm, par spa un labjūtes produktu veidošanu, kā arī par medicīnas tūrisma attīstības iespējām.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētaja Inese Astaševska iepazīstināja ar pašvaldības atbalstu uzņēmējiem un nozīmīgākajiem projektiem – uzsākts viesošanās cikls pie novada uzņēmējiem, jaunu jaudu ieguvusi Uzņēmējdarbības atbalsta komisija. Arī Kuldīgas pilsētas svētki šogad būs citādi kā ierasts, paredzot arvien ciešāku uzņēmēju iesaisti un līdzdarbošanos Vecpilsētas svētku  rīkošanā 26. un 27. jūlijā. Tiks uzsākta 1905. gada parka Kuldīgā metu konkursa izsludināšana, labiekārtos Māras Dīķi un Vilgāles ezera piekrasti, iecerēta Pasta ielas, Zemeņu, Pelču, Strēlnieku ielas pārbūve Kuldīgā un citi projekti.

Pasākuma ietvaros notika uzņēmēju un pašvaldības diskusija, kurs laikā tapa vērtīgas idejas un ierosinājumi. Uzņēmēji vērsa uzmanību uz Kuldīgas skatu torni, kas kopš atvēršanas kļuvis par īstu tūristu magnētu. Martā to apmeklējuši vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku, aktualizējot jautājumu par stāvvietām. Līdz ar torņa būvniecību, objekta ietvaros Krasta ielā no jauna izveidotas 27 stāvvietas vieglajām automašīnām un 2-3 stāvvietas autobusiem, taču ar to nepietiek.  Tūristu plūsma ir strauji palielinājusies, pašvaldība jau domā ne tikai par papildus stāvvietām Pārventā, bet satiksmes plūsmas regulēšanu un jaunu ceļazīmju izvietošanu, kā arī mārketinga rīkiem, kas autovadītājus virzītu uz citām stāvvietām pilsētā.

Uzņēmēji rosināja izvietot papildus stendus pie torņa, kas informē par aktīvā tūrisma iespējām visā novadā, organizēt suvenīru tirdzniecību ap torni. Savukārt uzņēmējiem, kas darbojas ārpus Kuldīgas, īpaši svarīga ir infrastruktūra, sakārtoti ceļi un tūrisma norādes zīmes uz konkrēto objektu.