Muzejs aicina uz dokumentu krājuma “Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā: Oto Hūna mantojums” atklāšanas svētkiem
18. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Kuldīgas novada muzeju aicina uz dokumentu krājuma “Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā: Oto Hūna mantojums” (zin. red. Valda Kvaskova) atklāšanas svētkiem muzeja atvērtā krājumā Dzirnavu ielā 5.
Oto Hūna avotu krājums apkopots vienotā izdevumā un stāsta par vienpadsmit Kurzemes pilsētām un to sadzīvi 19. gadsimtā.
Dokumenti par Kuldīgu ir sastādīti 1818. gadā. Šajā laikā Kuldīgā dzīvoja ap 2 000 iedzīvotāju, to nodarbes bija saistītas ar tirdzniecību, alkohola ražošanu un pārdošanu. Pilsētas pārvaldi nodrošināja rāte, kurā bija 7 cilvēki. Pilsētas budžetu veidoja gruntsnomas un nodevu maksājumi. Pilsētas izdevumus veido algas (rātskungi algas nesaņēma), parādu procentu maksājumi, malkas iepirkumi, remontu izdevumi u. c. Katru gadu kasē veidojās deficīts. Pilsētā bija trīs nabagmājas, nebija ugunsgrēku apdrošināšanas sistēmas.
Kā iemeslus pilsētas grimšanai nabadzībā pilsētas vadība uzskatīja:
- Ebreju skaita palielināšanos pilsētā un viņu iesaistīšanos tirdzniecībā un amatniecībā;
- Pienākumu izmitināt karaspēku pilsētā (iedzīvotāju mājās);
- Kopienas atbildību par valsts nodokļu samaksu.
Kā risinājumus amatpersonas uzskatīja:
- Pilsētas teritorijas palielināšanu;
- Tilta būvi pār Ventu;
- Hipotekārās sistēmas sakārtošanu, lai būtu skaidrs, kādi parādi gulstas uz konkrētiem zemes gabaliem;
- Ebreju un no nodokļiem atbrīvoto personu aplikšanu ar pilsētas nodevām;
- Valsts un lauku apgabalu iesaisti karavīru izmitināšanas izdevumu segšanā.
Neskatoties uz to, ka Kuldīgai veltītais sējums ir neliels, tas sniedz unikālu informāciju par pilsētas pārvaldes problēmām un kuldīdznieku ikdienu.
