Kuldīgā notiks izbraukuma izrāžu skates skolotājiem un citiem izglītības un kultūras nozares pārstāvjiem Kurzemē

21. oktobrī Kuldīgā notiks izbraukuma izrāžu skate, kurā Kuldīgas novada un apkārtējo novadu izglītības iestāžu pedagogiem, vadītājiem, reģiona kultūras nozares pārstāvjiem būs unikāla iespēja iepazīties ar izbraukuma izrāžu klāstu, ko Latvijas skolēniem vairāki teātri piedāvā programmā “Latvijas skolas soma”.

Šajā reizē būs iespēja noskatīties skolēnu iemīlētas un jaunas izbraukuma izrādes no deviņiem teātriem un radošajām grupām: “Tapala lapa”, “Zīmējumu teātris”, “Tuvumi”, “Kvadrifrons”, “Zvaigžņu AkA”, “Liepājas Leļļu teātris”, “Cēsu Mazais teātris”,  “Istabas teātris”, “Latvijas Leļļu teātris”.

“Vēlamies iepazīstināt skolotājus, reģiona kultūras dzīves veidotājus ar izbraukuma izrāžu piedāvājumu un iespējām, tā ļaujot piedzīvot laikmetīgu teātri bērniem un jauniešiem klātienē. Savukārt pašiem izrāžu veidotājiem tā ir iespēja sastapties ar skolotājiem, skolēnu kultūras dzīves veidotājiem, uzklausīt skolu un skolotāju, kultūras centru vajadzības,” stāsta “ASSITEJ Latvija” valdes loceklis, režisors, aktieris Jānis Znotiņš.

Dienas norise

Izbraukuma izrāžu skates 1. daļa norisināsies Kuldīgas Centra vidusskolā (Mucinieku iela 6, Kuldīga). Plkst. 10.00 skolotājiem būs iespēja uzzināt programmas “Latvijas skolas soma” aktualitātes, kā arī iepazīties ar “ASSITEJ Latvija” biedru skatuves mākslas piedāvājumu īsajām prezentācijām. Pilnā apjomā tiks piedāvātas deviņas skatuves mākslas norises, kas jau izpelnījušās skolotāju un skolēnu atzinību dažādās Latvijas vietās – plkst. 11.00, plkst. 12.40 un plkst. 13.40 vienlaikus dažādās skolas telpās paralēli būs skatāmas vairākas izrādes. Izrāžu izvēle jāveic anketas pieteikumā. Plkst. 14.40 skolotāji un kultūras nozares profesionāļi aicināti uz sarunu ar izrāžu veidotājiem.

Plkst. 18.00 Kuldīgas kultūras centrā (Piltenes iela 32, Kuldīga) būs iespējams noskatīties lielās formas izrādi “Sibīrijas haiku”.

“Ir vismaz divi iemesli, kāpēc no programmas “Latvijas skolas soma” puses ar lielu pārliecību iesakām skolotājiem apmeklēt skati Kuldīgā. Vispirms nav šaubu, ka lielākā daļa pedagogu ir profesionāli ļoti atbildīgi un drošāk jūtas, piedāvājot skolēniem zināmus un pārbaudītus mācīšanās resursus. Tas attiecas arī uz kultūras norišu izvēli – pašu redzētu izrādi drošāk rādīt skolēniem un, taisnību sakot, to ir vieglāk integrēt mācību satura apguvē, piemeklējot darba formas un skolēniem veicamos uzdevumus. Otrkārt, skolotāji nereti saka, ka grūti izvēlēties saviem skolēniem atbilstošāko no plašā programmā “Latvijas skolas soma” pieejamo kultūras norišu klāsta. Klātienē sastopot māksliniekus, kā arī noskatoties daudzu izrāžu vizītkartes un vairāks izrādes pilnā apmērā, skolotājs pats gūs prieku vai vielu pārdomām un, protams, zinās, kas vislabāk noderēs, veicot mācību un audzināšanas darbu. Tātad – izbrīvējiet 21. oktobri un nenokavējiet pieteikšanos! Īpašs prieks par to, ka izbraukuma izrāžu skašu iniciatīva nāk no pašiem skatuves mākslas profesionāļiem. Tas apliecina, ka viņi vēlas sadarboties, būt sadzirdēti un sastapt skolēnus jebkurā Latvijas vietā, nodrošinot iespēju klātienē iepazīties vismaz ar daļu no nevalstisko teātru daudzveidīgā mobilo izrāžu piedāvājuma,” stāsta programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna.

Skolotājiem, izglītības un kultūras nozares darbiniekiem izbraukuma izrāžu skate ir par velti. Lai apmeklētu, jāaizpilda pieteikuma anketa.

Pieteikuma anketa: ej.uz/skate-kuldiga_2025

Skati organizē “ASSITEJ Latvija” sadarbībā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, Kuldīgas Izglītības pārvaldi un Kuldīgas kultūras centru. Skates atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un British Council pārstāvniecība Latvijā.

Skates norit jau trešo gadu. 2022. gadā Rīgā, 2024. gadā Liepājā un Rēzeknē, bet 2025. gadā jau noritējušas skates Rēzeknē un Alūksnē.

Papildu informācijai:

assitejlatvia@gmail.com, +371 29644963

“ASSITEJ Latvija” pārstāve Ilze Liepa

Izrāžu anotācijas 

11.00 Izrāde “Distance” (“Cēsu Mazais teātris”)

Izrāde veidota dokumentālā teātra estētikā. Stāstu veido pašu aktieru atmiņas par viņu pusaudžu gadiem, par piedzīvoto, pieļautajām kļūdām, par dažāda veida atkarībām pusaudžu gados.

Četri aktieri, kuri pārstāv dažādas paaudzes, runā par ne tikai atkarībām no dažādām apreibinošām vielām, bet arī par līdzatkarību. Meklē atbildes uz jautājumiem: “Kas veicināja to?” un “Kā tas ietekmējis turpmāko dzīvi?”.

Izrāde veidota tā, lai izpaliktu didaktiskais tonis. Izrādes dramaturģija un izteiksmes līdzekļi piemeklēti, lai būtu saistoši un saprotami, savukārt izrādes mūzikālais noformējums radīts reiva stilā. Izrādē tiek izmantoti kustību teātra, improvizācijas elementi, kas balstīti dažādu metaforu izmantošanā. Izrādē iekļauta saruna ar jauniešiem, lai pārrunātu izrādē redzēto, izjusto un saprasto.

Radošā komanda:

• režisore: Sofija Meļņikova (Ukraina)
• dramaturgi: Diāna Kondraša, Jānis Golubovs
• komponiste: Olga Milaševska
• scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Kristīne Rēzviha
• aktieri: Sandija Dovgāne, Agris Krapivņickis, Ilze Liepa, Mārtiņš Liepa
• Izrāde paredzēta: 7.–12. klasei.

11.00 Monoizrāde “Mana Magadana” (“Tapala lapa”)

Ērika Vilsona monoizrāde “Mana Magadana” ir ne tikai autobiogrāfisks stāsts par iedzimšanu Kolimas reģiona centrā Magadanā un bērnību pēc atgriešanās no izsūtījuma, bet arī personisks skatījums uz latviešu tautas vēsturi.

Izrādes mērķis ir pievērst jaunatnes un sabiedrības uzmanību Latvijas valsts veidošanās un attīstības procesam, uzrunājot auditoriju personiski, rosinot domāt par vēstures notikumiem, cēloņu likumsakarībām caur viena cilvēka dzīves stāstu un radīt interesi par savas dzimtas vēsturi.

Izrādes autors Ē. Vilsons stāsta par savu dzimtu, par savas ģimenes saknēm, tādējādi aicinot ikvienu skatītāju izzināt savu senču ceļus Latvijā un pasaulē. Aktieris runā par savu dzimšanas vietu – Kolimas pilsētu Magadanu: „Meklējot savas saknes, cilvēki bieži atgriežas sākumpunktā – savā piedzimšanas vietā, lai atbildētu uz būtiskiem jautājumiem – kāpēc es esmu piedzimis šeit un tagad? Kāds ir manas dzīves uzdevums?  Ko man nozīmē dzimtene?

Dramaturģiskais materiāls ietver režisora bērnības atmiņas, mammas Zentas Vilsones vēstules un trimdā sarakstītos dzejoļus, kā arī dienasgrāmatas fragmentus par 2013. gada braucienu uz Magadanu kopā ar Dzintru Geku un „Sibīrijas bērniem”.

“Uz savu bērnības zemi es devos tūlīt pēc Dziesmu svētkiem. Noslēguma koncertā dziedāju lūgšanu “Dievs, svētī Latviju”, bet pēc 36 stundām jau stāvēju Ohotskas jūras krastā un nolūkojos uz pilsētu, kurā esmu dzimis. Pilsētu, kas ir devusi tik daudz bagātības un atņēmusi tik daudz izsūtīto dzīvības. Tas bija tāds kontrasts!” atceras autors, “šī atgriešanās vairāk nekā pusgadsimtu atpakaļ radīja emocionālu sprādzienu, vēlēšanos dalīties. Izstāstīt stāstu – es to sajūtu kā pienākumu pret savu dzimteni un mammu, kas nu jau ir aizsaulē.”

Izrādes režisors un aktieris: Ēriks Vilsons.

Izrāde paredzēta 9.–12. klasei.

11.00 Izrāde “Koklītes ceļojums” (“Zvaigžņu aka”)

Edgara Lipora monoizrāde “Koklītes ceļojums” pasakas formā iepzīstina ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem – kokli, bungām, dūkām, mandolīnu, ermoņikām, brīvo svilpi u.c  Mazā Koklīte dzīvo kopā ar savu tēti Lielo Kokli, un kā jau maziņai un zinātkārai radībiņai ir daudz jautājumu par apkārtējo pasauli. Jautājumi nekad nebeidzas, tikai rodas jauni un jauni, kā piemēram, kāpēc puķes aug uz augšu, kāpēc saule ir dzeltena, kāpēc sniegs ir balts utt. Lai to visu noskaidrotu, mazā Koklīte dodas pasaulē.

Jau tepat aiz sētas viņa izdzird smalku skaņu – Putniņu SVILPAUNIEKU, vēlāk apciemo ĢĪGU ģimeni, satiek pirtnieci KLABATIŅU, baidās no MĀLA PODA un iepazīst vēl daudzus mūzikas instrumentus un instrumentu tēlus.

Radošā komanda:

• režija: Lilija Lipora, Edgars Lipors
• aktieris, izpildītājs: Edgars Lipors
• Izrāde paredzēta: 1.–4. klasei.

12.00 Pusdienu pauze

12.40 Dejas izrāde “Vērpete” (“TUVUMI”)

Dejas izrādes “Vērpete” pamatā ir no tautas rotaļas “Zaglis” aizņemts kustību motīvs, kurā puišu pāris griežas, sadevies rokās. Izrādes autori no šīs vienas kustības ir izveidojuši horeogrāfiju, kuru raksturo precizitāte, ātrums, uzticība un augošs saviļņojums. Pievilkšanās un atgrūšanās spēki notur dejotājus savstarpējā pretstatu spriedzē – tā ir vienlaikus paļaušanās, rūpes vienam par otru un cīņa.

Formas ziņā “Vērpete” sniedz unikālu pieredzi, jo apmeklētājiem nav paredzētas sēdvietas. “Vērpete” drīzāk atgādina dramaturģiski organizētu stāvkoncertu vai rotaļu. Virzoties cauri skatītāju piepildītai telpai, dejotāji izraisa arī skatītāju pārvietošanos, tādējādi netieši mudinot tos pašiem pieņemt lēmumu par savu atrašanās vietu un pamazām, ievelkot skatītājus kopīgā vērpetē. Tā ir pieredze, ko daudzi raksturojuši kā atrašanos dabas stihijas viducī, kur prātu pārņem neizskaidrojama pacilātība.

Radošā komanda:

• horeogrāfi, scenogrāfi: Krišjānis Sants, Ēriks Ēriksons (Erik Eriksson, Zviedrija)
• dejotāji: Artūrs Nīgalis, Lauris Limbergs
• kostīmu komplektācija, dramaturģija: Ieva Gaurličikaite-Sants
• mūzika: Rihards Lībietis (ģitāra)
• Izrāde paredzēta 7.–12. klasei.

12.40 Izrāde “Dzīvs” (“Istabas teātris”)

Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.

Iedvesmojoties no “Skola2030” dabaszinību mācību priekšmeta programmas 1.–4. klašu skolēniem un pievēršoties septiņām dzīvu būtņu pazīmēm, tiek aktualizēta dzīvības kā vienota veseluma nozīmība un trauslums. Istabas teātra komandai rezidējot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un izzinot muzeja krājuma kolekcijas, pamatekspozīciju un iztēli rosinošus eksponātu stāstus, ir radīts notikums, kas mazus un lielus skatītājus aicina domāt par dzīvību kā cilvēkā, tā koka lapā un putnā.

Radošā komanda:

• režisors: Jānis Znotiņš
• dramaturģe: Rūta Dišlere
• māksliniece: Pamela Butāne
• lomās: Bērziņa (Endīne Bērziņa), Krūmiņš (Emīls Krūmiņš)
• līdzproducents/rezidence: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
• Izrāde paredzēta 1.–4. klasei.

12.40 Izrāde “Dauka. Labie jautājumi” (“Liepājas Leļļu teātris”)

Izrāde ir aicinājums jauniešiem sarunāties par fizisko un emocionālo vardarbību, drosmi un piedošanu. Tā ir saruna par Daukas kā bērna emocionālajiem pārdzīvojumiem mūsdienu vērtību kontekstā un mūsdienu cilvēka sapratnē – solis uz dialogu starp bērniem un vecākiem, starp pagātni un tagadni. Izrādes forma nav tradicionāla. Aktieri vienlaikus risina gan atveidoto varoņu – Daukas, Mātes, Skolotāja stāstu, gan savu – Ingas, Ilzes un Armanda. Katrs kā aktieris un vienlaikus tēls izrādē viņi reprezentē atšķirīgu Liepājas teātra kursu, paaudzi un dzīves redzējumu. Skatītāji izrādi var vērot maksimālā pietuvinājumā, sekot tēlu tapšanai un tam, kā aktieri veido savas attiecības viens ar otru, ar skatītāju un ar teātri.

Radošā komanda:

• režija un mūzika: Dmitrijs Petrenko
• lomās: Inga Dzintare, Ilze Jura, Armands Kaušelis
• kostīmi un telpa: Inga Siliņa
• gaisma: Jānis Brašs
• skaņa: Kristaps ŽilinskIis
• Izrāde paredzēta: 6.–12. klasei.

13.40 Izrāde “Jaunais. Čaks. Klausītājs.” (“Zīmējumu teātris”)

Izrāde ir dzejas, mūzikas un vizuālās mākslas sinerģija, kas, izmantojot improvizācijas paņēmienu un papildinot to ar pilsētas trokšņiem, skolēniem atklās dzejnieka daiļradi un Rīgu savādākā, īpašākā, izjustākā gaismā. Gluži tāpat kā pirms 100 gadiem dzejnieka Aleksandra Čaka daiļradē atklājās urbānā Rīga, tās ritms un personāži, arī šodien A. Čaka dzeja un Rīga ir dzīvāka par dzīvu.

Radošā komanda:

• Varis Klausītājs – Aleksandra Čaka dzejas lasījumi,
• Reinis Jaunais – mūzikas improvizācija,
• Marta Madara Grantiņa vai Marta Folkmane, vai Reina Semule, vai Lote Vilma Vītiņa – vizuālās mākslas improvizācija
• Izrāde paredzēta: 10.–12. klasei.

13.40 Izrāde “Vēlēšanās” (“KVADRIFONS”)

Par vienu no mūsdienu demokrātiju priekšrocībām tiek uzskatītas sabiedrības plašās līdzdalības iespējas politikas veidošanā. Tomēr visizplatītākā un atbildīgākā politiskās līdzdalības forma ir dalība vēlēšanās.

Izrāde “Vēlēšanās” ir politisks stendaps ar pavāršova elementiem, ko izrādes komanda veidojusi izrādīšanai Latvijas vidusskolās, lai sniegtu vidusskolēniem priekšstatu par to, ka ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt mūsu valsts un sabiedrības nākotni.

Visā Latvijā apkopotie dati apstiprina, ka visbiežāk vēlēšanās piedalās vecāka gadagājuma

cilvēki. Jauniešu nelielā aktivitāte visbiežāk skaidrota ar atšķirīgām prioritātēm attiecīgajā vecuma posmā un ar mazāku informētību par to, kā funkcionē sabiedrības pārvaldes sistēma. Izrādē aktieris Jānis Kronis tiksies ar vidusskolēniem, lai interaktīvas un aizraujošas izrādes formā vienotos par ideālā rasola recepti. Piedaloties aizklātā balsojumā, skolēni kopīgi lems par populāro salātu sastāvdaļām un to proporcijām, kā arī nepiespiestā gaisotnē iepazīsies ar līdzšinējo Saeimas sasaukumu un demokrātisko vēlēšanu sistēmu. Jaunieši tiek aicināti aizdomāties par savu atbildību un līdzdalības nepieciešamību, jo, izlemjot nepiedalīties vēlēšanās, mēs sakām: “Nākamos četrus gadus es esmu gatavs ēst rasolu, kura sastāvdaļas noteicis kāds cits.”

Radošā komanda

• režisore: Paula Pļavniece
• teksta autors: Klāvs Mellis
• aktieris: Jānis Kronis
• mūzika: Reinis Boters
• animācijas: Dzintars Krūmiņš
• producente: Ance Strazda
• Izrāde paredzēta: 11.–12. klasei.

14.40 Saruna ar izrāžu veidotājiem

18.00 Izrāde “Sibīrijas haiku” (“Latvijas Leļļu teātris”)

Izrāde tiks izrādīta Kuldīgas kultūras centrā (Piltenes ielā 32)

“Sibīrijas haiku” ir vizuāli poētiskā un tehnoloģiski smalkā manierē izveidots papīra animācijas iestudējums, kas izseko mazā lietuviešu zēna Aļģa pieredzei un redzējumam, kopā ar ģimeni nonākot izsūtījumā Sibīrijā.

Izrāde tapusi pēc daudzu godalgu ieguvušā tāda paša nosaukuma lietuviešu grafiskā romāna, ko veidojusi rakstniece Jurga Vile un māksliniece Lina Itagaki. Režisors Valters Sīlis ar radošo komandu šo darbu veidojis kā tehniski niansētu un emocionāli piepildītu vēstījumu bērniem no 10 gadu vecuma par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas pieredzi, atklājot šīs vēstures lappuses no bērna skatupunkta.

Pirms izrādes ieteicams bērnus un jauniešus iepazīstināt ar deportāciju jēdzienu un vēsturisko kontekstu. Izrāde ir aizraujoša ar unikālo izpildījumu, kur visi animācijas plāni, apskaņošana un tēlu iedzīvināšana notiek skatītāju acu priekšā, raisot interesi par audiovizuālajām tehnoloģijām un to iespējām. No formas viedokļa, īpaši rekomendējama mākslas skolu audzēkņiem.

Radošā komanda:

• režisors, dramaturgs: Valters Sīlis
• mākslinieks: Uģis Bērziņš
• mūzika: Gatis Krievāns
• video: mākslinieks:Toms Zeļģis
• gaismu mākslinieks:Uldis Andersons
• tulkotāja: Dace Meiere
• aktieri: Rihards Zelezņevs, Baiba Vanaga, Elīna Bojarkina, Kristīna Varša, Artūrs Putniņš
• Izrāde paredzēta: 5.–12. klasei.