Laidu pagasts – vieta, kur dzīvo mierpilni ļaudis, kas mīl dabu un klusumu
Turpinām rubriku “Iepazīsti Kuldīgas novadu,” kurā stāstām par mūsu pagastiem un pilsētām, parādot spilgtākās un interesantākās vietas, cilvēkus, notikumus, nozīmīgākās kultūras norises un pasākumus.
Šonedēļ uzmanības centrā – Laidu pagasts. Pagasts robežojas ar Raņķu, Snēpeles, Rudbāržu un Turlavas pagastiem. Pagasta centrs atrodas 33 km attālumā no Kuldīgas.
KO NOTEIKTI APSKATĪT LAIDU PAGASTĀ?
Laidu muiža un parks. Muižas pirmsākumi meklējami 16. – 17. gadsimta mijā. Muižas komplekss veidojās pie tagadējās pārvaldnieka mājas, kas ir vecākā ēka kompleksā. No 1800. līdz 1810. gadam barons Manteifels savai meitai cēla pašreizējo muižas pili ar saimniecības ēkām klasicisma stilā. Apbūve veidota simetriski ap pagalmu. Pilij abās pusēs, viena otrai pretī klēts-ratnīca un pārvaldnieka māja, kuras ar pili savieno vārti vienotā būvapjomā.
Muiža piederēja Kurzemes bīskapa zemēm un tikai 1562. gadā bīskaps Magnuss to izlēņoja kambarkungam E. fon Ganckovam. Pēc tam kādu laiku tā piederēja Manteifeļa-Cēges dzimtai, bet no 17. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta vidum – fon Brinkeniem. 1720. gadā muižu ieguva Mirbahu dzimta. No 1750. gada tā bija Taubes īpašumā. 1797. gadā muižu ieguva Liepājas tirgotājs H. F. Bordēls, kurš nopirka arī muižnieka titulu un kļuva par fon Bordēliusu. No viņa 1808. gadā fon Manteifels nopirka muižu savai meitai Johannai fon Lambsdorfai, un turpmāk tā palika viņu īpašumā. Otrā pasaules kara gados te bijis vācu armijas hospitālis. Kopš 1921. gada muižā ierīkota skola, kura tika likvidēta 2022. gadā. Laidu muižas ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Telpas Laidu muižā, ko līdz šim izmantoja Laidu pamatskola, nodeva bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Give and Get”, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, biedrības darbības mērķu nodrošināšanai. Šobrīd muižā mākslinieku apvienība “Radošais Visums” organizē dažādus kultūras pasākumus, radošās nometnes un rezidences, piedaloties māksliniekiem gan no Latvijas, gan visas pasaules. “Radošais Visums” ir vieta, kurā ļaut savai patiesajai būtībai izpausties.
Laidu muižas pilī tiek viesoties aicināti meistari, kuri mīl savu darbu, no visdažādākajām jomām – sākot no divu nedēļu piedzīvojuma, līdz pat vairāku mēnešu pieredzei.
Ikviens muižas viesis aicināts apskatīt vēsturisko ēku, izstādes, apcerēt dzīvi spēlējot šahu vai gozējoties saulītē uz terases, baudīt kafiju vai tēju, pabūt radošā vidē un, iepriekš vienojoties – nakšņot muižā.
Bangotnes ūdensdzirnavas. Celtas 1840. gadā Laidu muižas pils ietvaros un izmantotas graudu pārstrādei. Dzirnavas nav tikušas pārbūvētas gadsimtu gaitā. Šobrīd dzirnavās ir apskatāms restaurācijas un būvniecības process. Dzirnavu saimnieki labprāt padalīsies ar stāstiem par un ap dzirnavām un sniegs iespēju aplūkot senās fotogrāfijas. Bangotnes ūdensdzirnavās tuvākā nākotnē plānots rīkot dažādus kultūras pasākumus, bet nedaudz tālākā nākotnē tiek plānots atvērt dzirnavu muzeju un atpūtas vietu 19. gadsimta stilā, kur varēs izbaudīt klusumu un mieru pie dabas, kā arī dzirnavu dīķa sniegtās iespējas.
Valtaiķu baznīca. Jau 1792. gadā tika uzcelta mūra baznīca, kas ārēji ir salīdzinoši vienkārša – līdzīga daudzām citām Kurzemes baznīcām. Luterāņu baznīca ir ievērojama dēļ savām skaistajām un smalki izstrādātajām 15 vitrāžām, kuras barons fon Manteifelis 20. gs. sākumā, pēc Vilhelma Purvīša metiem, pasūtījis Itālijā. Ap altāri izvietotas 4 vitrāžas, kuras vēsta par bruņinieku tikumiem – drošsirdību, dievbijību, žēlsirdību un labdarību. Pārējās vitrāžas ataino notikumus no Jaunās derības. Baznīcai ir grezns klasicisma stila interjers ar rokoko elementiem. Altārgleznas “Golgāta” (1833) autors ir Johans Lēberehts Eginks.
Mini zoo “Zemturi”. Lauku sēta ir iecienīta vieta ģimenēm ar bērniem, kur pavadīt laiku svaigā gaisā, apmīļojot dažādus dzīvniekus un putnus. Saimnieki galvenokārt nodarbojas ar šķirnes truškopību un putnu audzēšanu. Šeit iespējams sastapt dažādu šķirņu trušus, vistas, tītarus, kazas, alpakas, savvaļas zirgus, degunlāci, murkšķus, skunksu, eksotiskos nandu, emu un citus lauku sētas iemītniekus. Saimnieki ir izveidojuši arī divas tematiskas takas, viena – mājdzīvnieku un mājputnu taka, otra dižkoku un puķu taka, kur mazākie apmeklētāji sajutīsies vēl mazāki zem vareno koku zariem.
LAIDU PAGASTS LEPOJAS
Laidu pagastā dzīvo mierpilni ļaudis, kas mīl dabu un klusumu, ciena viens otra privātumu, apkārtējo dabu un ikdienas darbu. Bet tai pat laikā ir aktīvi, enerģiski un radoši cilvēki, kuri dara un rada.
Laidos izveidots rotaļu laukums. Bērnu rotaļlaukumā ir daudzveidīgs rotaļelementu klāsts – šūpoles bērniem un mazuļiem, vingrošanas elementi, slidkalniņš un aktivitāšu siena.
Meža dienās sakopta un apstādīta muižas teritorija. Patīkamas pārmaiņas piedzīvojis arī Laidu muižas skvērs – ierīkoti jauni apstādījumi ar skujeņiem, košumkrūmiem un daudzgadīgajām graudzālēm. Tāpat, izglītojot jauniešus un ikvienu interesantu par koku nozīmi dabā, koku sugām mežos un muižu parkos, notikusi meistarklase ainavu dizaineres vadībā.
LAIDU PAGASTA TRADĪCIJAS
Saulgriežu svinēšana Rudes muižā. Notiek katru gadu 21. jūnijā. Pasākumu organizē Biedrība “Laidu Laipa” kopā ar dažādām folkloras kopām. Svētku apmeklētāji tiek aicināti līdzdarboties seno saulgriežu tradīciju norisēs – dziesmās, dejās un rotaļās.
Laidu amatierteātris. Teātra izrādes ir plaši apmeklēta un pulcē skatuves mākslas cienītājus no tuvākām un tālākām vietām. 2023. gadā amatierteātris nospēlēja 20 izrādes, kuplinot pasākumus ne tikai savā, bet arī citos novados.
Bērnu svētki. Šo svētku dienas atzīmēšana jau kļuvusi par skaistu un krāšņu tradīciju. Pasākumā piedalās bērnu dziesmu un deju kolektīvi. Visas dienas garumā notiek raibu raibas izklaides visām gaumēm, bet pasākuma noslēgumā, kā ierasts – krāsaina putu ballīte.
Sermītes sporta svētki “Stiprākais Kurzemnieks”. Tiek organizēti jūnija pirmajā sestdienā. Sporta svētku pirmā daļā tiek veltīta dažādām vieglatlētikas disciplīnām, bet otrā – spēkavīru sacensībām.
