AktualitātesTūristiemĪvandes pagasts

Ko apskatīt Īvandes pagastā

ĪVANDES PAGASTS – VIENS PAR VISIEM, VISI PAR VIENU!

Turpinām rubriku “Iepazīsti Kuldīgas novadu,” kurā stāstām par mūsu pagastiem un pilsētām, parādot spilgtākās un interesantākās vietas, cilvēkus, notikumus, nozīmīgākās kultūras norises un pasākumus.
Šonedēļ uzmanības centrā – Īvandes pagasts. Pagasts robežojas ar Alsungas, Ēdoles, Padures, Kurmāles un Gudenieku pagastiem. Pagasta centrs atrodas 15 km no Kuldīgas.

KO NOTEIKTI APSKATĪT ĪVANDES PAGASTĀ?

Lielīvandes muiža. Vecākā Lielīvandes muižas pils celta 18. gs. sākumā. 1853. gadā Lielīvandi nopircis barons Heikings. Viņa valdīšanas laikā uzcelta Lielīvandes muižas jaunā pils ar kolonnām parka pusē. Muižas arhitektūru veido arī saimniecības ēkas, grupētas stingrā simetrijā. No kādreizējām septiņām ēkām, kas veidoja muižas ansambli, palikušas četras. Jaunā pils kalpojusi vācu un latviešu vajadzībām vairāk kā 150 gadus. Šeit bijis gan tautas nams, gan lazarete kara gados, gan skola, gan notikušas dažādas nometnes. Īpaši nozīmīgas bijušas sporta skolas organizētās nometnes daudzu gadu garumā, kas saglabājušās daudzu kuldīdznieku atmiņās. 1996. gadā Īvandes pašvaldība Īvandes muižu atguva savā īpašumā. Muižas teritorijā izveidots sporta stadions, rotaļu laukums, bijušajā staļļa ēkā izbūvēta sporta zāle ar palīgtelpām. Muižas galvenajā ēkā šobrīd izvietota Īvandes pagasta pārvalde un pagasta bibliotēka.
Blakus pilij ierīkots parks ar dīķu sistēmu 6,9 ha platībā. Parkam pāri majestātiski slejas milzīga Eiropas baltegle ar stumbra apkārtmēru 4,77 m. Šī Baltijas valstīs lielākā baltegle, kā Īvandes simbols attēlota pagasta ģerbonī.

Īvandes ūdensdzirnavas. Viena no ievērojamākām vietām Īvandē visos laikos bijušas ūdensdzirnavas. Celtas 1842. gadā un savu darbību nav pārtraukušas no ekspluatācijas sākuma. Dzirnavās ir iekārtas no 1930. gada. Lielākie dzirnakmeņi sver ap 2 tonnām.
Savu laiku tās piederējušas Īvandes baronam, pagasta valdei, Amatnieku biedrībai un kolhozam. Pirms otrā pasaules kara dzirnavu dambī strādāja arī turbīna, kas ražoja un piegādāja elektrību tuvējam ciematam un muižai. Tagad ūdensdzirnavas ir privātīpašums. Dzirnas joprojām darbojas gan ar ūdens, gan elektrības spēku. Tajās var samalt gan lopbarību, gan arī pārtikai smalkos bīdeļmiltus, mannu un putraimus.

Īvandes baznīca. Tagadējā mūra baznīca celta 1815. gadā. Atrodas Īvandes muižas tuvumā – ezera krastā. Iesvētīta 1816. gadā. Līdz pirmajam pasaules karam baznīcā darbojās gan vācu, gan latviešu draudzes.
Īvandes draudze spītīgi pastāvējusi nepārtraukti arī padomju gados, kas ir atsevišķu īvandnieku nopelns. Šobrīd baznīcā dievkalpojumi notiek 2 reizes mēnesī.
Baznīcu pēdējos gados iecienījuši laulību un kristību rīkotāji, tā kļuvusi arī par iecienītu koncertzāli ar teicamu akustisko skanējumu, dažādos koncertos pulcinot kuplu skaitu klausītāju.
Pateicoties uzņēmēju un dažādu projektu atbalstam, baznīcā restaurētas lustras, sakārtota ūdensnoteces sistēma, ierīkoti apstādījumi, veikta tehniskā apsekošana un arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Tomēr darāmā vēl ļoti daudz.

ĪVANDES PAGASTS LEPOJAS

Īvandes pagastā dzīvo saticīgi, atbalstoši un mērķtiecīgi cilvēki, kuri ar savu enerģiju, zināšanām un pieredzi aktīvi iesaistās pagasta dzīves veidošanā un uzlabošanā.

Izveidota pastaigu taka un labiekārtota atpūtas vieta pie Īvandes dzirnavu dīķa. Īvandes dzirnavu dīķis ir iemīļota atpūtas vieta ar jauku peldvietu. Uzbūvēta jauna pontonu laipa, krasta nogāzē – kāpnes, ugunskura vietas. No peldvietas gar dīķa krastu mežā, aptuveni 2 km garumā, ierīkota pastaigu taka, ļaujot iepazīt ainavisko apkārtni.

Kapsētās jauni zvanu torņi un uzraksti. Labiekārtojot pagasta kapsētas, dažās izbūvēti jauni torņi, kuros iestiprināt vēsturiskos kapu zvanus, lai tie varētu turpināt pildīt paredzēto uzdevumu. Pie visām pagasta kapsētām izvietoti to nosaukumi.

Āra trenažieru laukums. Īvandes muižas teritorijā kopā ar bērnu rotaļu laukuma iekārtām ierīkoti 8 āra trenažieri, kuri ir brīvi pieejami. Viens no tiem piemērots cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projekts īstenots ar LEADER finansējumu.

ĪVANDES PAGASTA TRADĪCIJAS

Lieldienu pasākums. Ik gadu pirmajās Lieldienās Īvandes muižas parkā tiek rīkots pasākums maziem un lieliem ar olu ripināšanu, šūpošanos un dažādām jautrām atrakcijām. Pēdējos gados īpaši iecienīta putnu būrīšu darbnīca.

Smilšu volejbola turnīrs. Īvandes muižas sporta laukumos katru vasaru entuziasts Valdis Kalns organizē Īvandes čempionātu smilšu jeb pludmales volejbolā, kur spēkus var pārbaudīt ikviens, kam tuvs šis sporta veids.

Ziemassvētku pasākumi un Vecgada pavadīšanas balle visām paaudzēm. Pirmsskolas vecuma bērnus pie greznotas egles gaida Ziemsvētku vecītis. Vecākā gadagājuma iedzīvotāji tiekas svētku pēcpusdienā pie tējas galda. Vecgada ballē pulcējas cilvēki, kam prieku sagādā dejošana un labi pavadīts laiks.