Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums arī Kuldīgas novadam liek izvērtēt un pārskatīt skolu tīklu. Jau no 2023. gada sākuma, vairāku mēnešu garumā, pašvaldība veikusi novada izglītības iestāžu analīzi un izstrādājusi priekšlikumus skolu tīkla sakārtošanai atbilstoši plānotajiem valsts uzstādījumiem.
Ņemti vērā finanšu un demogrāfiskie rādītāji, kā arī izglītības iestāžu noslogojums, vērtēta pedagogu noslodze un algu likme, valsts pārbaudes darbu rezultāti, skolēnu skaits, kuri pēc skolas pabeigšanas turpina mācības, un citi kritēriji.
Ar pašvaldības redzējumu par skolu tīkla sakārtošanu iepazīstināta Izglītības un zinātnes ministrija, LIZDA Kuldīgas novada arodbiedrības organizācijas valdes pārstāvji, skolu direktori, pagastu pārvalžu vadītāji, kā arī deputāti. Sarunās saņemts atbalsts pārmaiņu nepieciešamībai un pašvaldības pieejai skolu tīkla vērtēšanai. Janvārī notiks vecāku sapulces skolās un individuālas sarunas ar ģimenēm, kuras vistiešāk varētu skart pārmaiņas.
“Skolu tīkla optimizācija ir neizbēgama, taču procesam jānotiek kvalitatīvi, pieņemot izsvērtus un reālajai situācijai atbilstošus lēmumus – saka Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Santa Dubure. Sadrumstaloto slodžu un mazo klašu dēļ atsevišķām skolām jau šobrīd nav iespējas piesaistīt priekšmetu skolotājus un pietiekamu valsts finansējumu pedagogu algām. Vērtējot novada skolu tīklu, pagastu skolās bažas rada mazais skolēnu skaits, ko par būtisku kritēriju izvirzījusi arī ministrija, savukārt strādājot pie vidusskolu tīkla, par prioritāti esam izvirzījuši iespējas nodrošināt katram novada skolēnam savām interesēm un talantiem atbilstošu izglītību.” Skaidro S. Dubure.
Skolēnu skaits – nozīmīgs kritērijs
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie jaunie skolu finansēšanas noteikumi balstīti kritērijos par skolēnu skaitu katrā klašu grupā – lai saņemtu valsts finansējumu pagastu pamatskolai, tajā jābūt ne mazāk kā 10 bērniem katrā klasē. Šobrīd pagastu skolās vidēji vienā klasē ir 7-9 skolēni, kas ir par maz, lai saņemtu pietiekamu valsts finansējumu skolotāju algām. Tas nozīmē – lai nodrošinātu un spētu skolotājiem samaksāt atbilstošu atalgojumu, Kuldīgas novada pašvaldībai, gluži tāpat kā citām pašvaldībām visā Latvijā, jāpieņem lēmumi par skolu tīkla reorganizāciju.
Viskritiskākā situācija un nepietiekams skolēnu skaits ir Nīkrāces pamatskolā, Z.A. Meierovica Kabiles pamatskolā, Ēdoles pamatskolā un Turlavas pamatskolā. Plānots, ka par skolu tīkla sakārtošanu deputāti lems janvāra domes sēdē, pirms tam jautājumu detalizēti skatot un vērtējot komitejās.
Atbalsts katrai ģimenei
Izglītība ir kopdarbs – ar šādu pieeju pašvaldība strādā pie novada skolu tīkla, pilnveidojot pakalpojumu piedāvājumu, lai katram skolēnam nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību un ērtu nokļūšanu mācību iestādē, neatkarīgi no dzīves vietas.
Līdzās priekšlikumiem skolu tīkla sakārtošanai, šobrīd notiek darbs pie skolēnu pārvadājumu maršruta plāna izstrādes, lai visiem skolēniem nodrošinātu nokļūšanu izglītības iestādēs. Pašvaldība uzsver, ka arī turpmāk ģimenes varēs saņemt atbalstu, kas ietver organizētu transportu, brīvpusdienas, apmaksātu interešu ievirzes izglītību.
Lai pagastu skolēniem būtu pieejama interešu ievirzes izglītība, pašvaldība sedz sabiedriskā transporta izdevumus par bērnu nogādāšanu mūzikas, mākslas un sporta skolā Kuldīgā. Nav daudz pašvaldību, kuras pie straujā izmaksu kāpuma lēmušas arī turpmāk saglabāt 100% brīvpusdienas visiem skolēniem – Kuldīgas novads turpinās apmaksāt siltas maltītes visiem skolēniem no 1. līdz 12. klasei, šim mērķim 2024. gada budžetā atvēlot aptuveni miljonu eiro.