Aizvadīts pasākums Kuldīgā “Nārsts nav bufete” projekta “Lašu dziesma” ietvaros
Šī gada 25. aprīlī Ventas krastā, Ventspils ielas galā iepretim Kuldīgas skatu tornim, notika iniciatīvas “Lašu dziesma” pirmā aktivitāte – publiska diskusija “Nārsts nav bufete”. Tā bija veltīta lašu nārsta laikam un upes ekosistēmas ilgtspējai.
Diskusija pie Ventas: Kas patiesībā notiek ar lašiem?
Nelielā, bet saturiski vērtīgā sarunā pie Ventas ar mums tikās nozares pārstāvji — Valdis Plaudis, kas reiz strādājis zivju audzētavā un Jānis Sprugevics, valst vides dienesta inspektors. Tā bija iespēja uzdot tiešus jautājumus un paskatīties uz situāciju no iekšpuses.
Viens no pirmajiem secinājumiem — ja uz lašu problēmu skatāmies tikai caur malu zvejniecības prizmu, Kuldīgas pusē esam jau apmēram piecus gadus par vēlu. Inspektoru darbs un jaunās tehnoloģijas, tostarp video novērošana, šajā reģionā devušas rezultātu — malu zvejniecība būtiski samazināta.
Tomēr citviet upju lejtecēs situācija joprojām ir problemātiska. Vietās, kur uzraudzība ir vājāka, joprojām darbojas organizētas grupas.
Kā būtisks aspekts izskanēja arī pieprasījuma jautājums — ja nebūs, kas pērk nelegāli iegūtus lašus, šī nodarbe zaudēs jēgu. Realitātē viens cilvēks var patērēt tikai ierobežotu daudzumu, un bez tirgus šī ķēde izjūk.
Vienlaikus fakts paliek nemainīgs — lašu populācija ir būtiski samazinājusies, un šobrīd lašu zveja Latvijā ir aizliegta. Inspektors uzsvēra arī juridisko pusi — par pārkāpumiem var tikt uzsākti pat kriminālprocesi.
Savukārt zivju audzētavas pārstāvis skaidroja, ka daļa lašu tiek iegūti nārsta laikā ar mērķi tos pavairot. Ventā iegūtās zivis tiek izmantotas mākslīgai pavairošanai, un pēc izaudzēšanas to pēcnācēji tiek atgriezti upē.
Upē visbiežāk tiek laisti jau aptuveni gadu veci mazuļi. Daļai no tiem tiek nogriezta taukspura — tas ļauj pētniekiem vēlāk noteikt, vai konkrētā zivs ir atgriezusies nārstot savā dzimtajā upē.
Diskusijā izskanēja arī plašāks konteksts — lašu izzušana nav izolēta parādība. Tāpat kā izzūd augi un dzīvnieki, arī zivju sugas piedzīvo strauju samazināšanos, kas ietekmē visu dabas līdzsvaru.
Būtisku ietekmi atstāj klimata pārmaiņas — paaugstināta ūdens temperatūra apgrūtina lašu atgriešanos nārstā. Dažkārt zivju mazuļi izšķiļas pārāk agri, un, ja tajā brīdī trūkst barības, liela daļa neizdzīvo.
Tāpat nozīmīga problēma ir upju aizaugšana un dabisko nārsta vietu samazināšanās. Ziemas periodā zivīm var trūkt arī skābekļa zem ledus, kas vēl vairāk samazina izdzīvošanas iespējas.
Ko mēs katrs varam darīt, lai laši atgrieztos? Šis ir jautājums, ar kuru mēs palikām — un uz kuru atbildes vēl tikai turpināsim meklēt kopā.
Vakara noslēgumā — liels paldies mūziķiem!
Sirsnīgs paldies Trio Tresensus — Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons) un Uģis Upenieks (sitaminstrumenti) — par klātbūtni un ar latviešu komponistu mūzikas programmu radīto noskaņu.
Īpašs paldies Aigaram Raumanim par viņa “O, Peixe” (Zivs) — tas bija ļoti atbilstošs darbs vakara sajūtai — skaņdarba pamatā stāsts par to, ka reiz bija cilts, kas noķertās zivis cieši samīļoja līdz brīdim, kad tās nobeidzas. Cerams, ka mums būs citādāk. “Lašu dziesma” tiek īstenota programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros, izmantojot Kultūras ministrijas, Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu piešķirto finansējumu.