Asistenta pakalpojums – atbalsts ceļā uz patstāvīgāku dzīvi
Asistenta pakalpojuma galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti būt aktīviem, patstāvīgiem un iesaistīties sabiedrības dzīvē. Tas sniedz nepieciešamo atbalstu, lai persona varētu pārvietoties ārpus mājokļa un nokļūt vietās, kas nepieciešamas darbam, mācībām, veselības aprūpei un pilnvērtīgai ikdienas dzīvei.
Asistenta palīdzība var būt nepieciešama, lai nokļūtu darbā vai izglītības iestādē, apmeklētu dienas aprūpes centru, veiktu brīvprātīgo darbu, dotos pie ārsta vai uz regulārām ārstnieciskām procedūrām, piemēram, hemodialīzi vai ķīmijterapiju. Tāpat asistents var palīdzēt nokļūt uz dažādiem sociāliem, kultūras un sabiedriskiem pasākumiem. Tādējādi pakalpojums palīdz mazināt invaliditātes radītos ierobežojumus un veicina personas iespējas būt līdzvērtīgam sabiedrības loceklim.
Vienkāršāk sakot – asistenta darbs sākas tur, kur aizveras mājas durvis. Šo pakalpojumu nereti mēdz jaukt ar aprūpe mājās pakalpojumu, tomēr tie ir divi atšķirīgi sociālie pakalpojumi. Aprūpe mājās paredz palīdzību personas dzīvesvietā – ikdienas aprūpē un sadzīves jautājumu risināšanā. Savukārt asistenta uzdevums ir palīdzēt tieši ārpus mājokļa – nokļūt nepieciešamajā vietā un, atbilstoši personas vajadzībām, sniegt atbalstu dažādu darbību veikšanā.
Asistenta pakalpojums paredzēts noteiktām personu grupām ar invaliditāti. To var saņemt pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi, kā arī personas, kurām ir noteiktas medicīniskās indikācijas transporta izdevumu kompensēšanai.
Citādāka kārtība ir bērniem. Bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība, asistenta pakalpojums pienākas bez asistenta pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanas.
Savukārt pilngadīgām personām sociālais dienests veic asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanu ārpus mājas vides un nosaka nepieciešamā atbalsta intensitāti. Izvērtēšanas laikā tiek noskaidrots, kādās ikdienas situācijās personai nepieciešama palīdzība ārpus mājokļa un cik lielā apjomā tā ir vajadzīga. Pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem, tiek noteikts, vai personai asistenta pakalpojums ir nepieciešams un kādā apjomā tas piešķirams.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī personām, kurām veselības stāvokļa dēļ regulāri jānokļūst ārstniecības iestādē. Asistenta pakalpojuma nepieciešamība tiek izvērtēta personām ar I vai II invaliditātes grupu, kuras saņem ārsta nozīmētas hemodialīzes procedūras, kā arī noteiktos gadījumos personām ar ļaundabīgu audzēju, tostarp gadījumos, kad konstatēts ļaundabīgs audzējs ar nelabvēlīgu prognozi un persona ne retāk kā reizi nedēļā saņem simptomātisku terapiju.
Asistenta pakalpojums nav tikai palīdzība nokļūt no vienas vietas uz otru. Tā būtība ir dot cilvēkam iespēju, cik vien tas iespējams, dzīvot aktīvu un patstāvīgu dzīvi – strādāt, mācīties, rūpēties par veselību, satikt citus un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Asistenta pakalpojuma saņemšanas kārtība
Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, pakalpojuma pieprasītājam, proti, personai, kurai nepieciešams asistents, kopā ar savu asistentu jāierodas klātienē sociālajā dienestā un jāuzraksta iesniegums.
Sociālā dienesta darbinieki sistēmā var pārbaudīt informāciju par personas invaliditāti, invaliditātes grupu un invaliditātes noteikšanas iemeslu.
Vienlaikus tiek aizpildīta un izvērtēta novērtēšanas anketa, lai noteiktu, vai personai ir nepieciešams asistenta pakalpojums un kādā apjomā tas piešķirams.
Lēmums par asistenta pakalpojuma piešķiršanu tiek pieņemts viena mēneša laikā.
Papildu dokumenti onkoloģiskas saslimšanas gadījumā
Ja personai ir onkoloģiska saslimšana, papildus nepieciešams iesniegt:
- Ārsta izziņu, kas apliecina onkoloģisko diagnozi.
- Ārsta izziņu, kas apliecina, ka persona saņem simptomātisko ārstēšanu.