Kuldīgas starptautiskie apbalvojumi

2023. gada 17. septembrī UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā Rijādā, Saūda Arābijā, Kuldīgas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lēmums pieņemts, atzīstot Kuldīgas vecpilsētas īpašas nozīmes universālo vērtību pasaules mērogā.

Kuldīga atzīta par izcili labi saglabātu tradicionālas pilsētvides piemēru, kas atspoguļo Baltijas reģionam raksturīgo arhitektūru un pilsētbūvniecību dažādos vēstures posmos no 13. līdz 20. gadsimta sākumam. Īpaši nozīmīga pilsētas attīstībā bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšana 16.–18. gadsimtā, kad Kuldīga bija nozīmīgs administratīvais un tirdzniecības centrs. No šī perioda lielā mērā saglabājies pilsētas ielu tīkls un vēsturiskā telpiskā struktūra.

Kuldīgas īpašo vērtību veido tradicionālās vietējās koka būvniecības un no citiem Baltijas jūras reģiona centriem pārņemtu arhitektūras un amatniecības tradīciju mijiedarbība. Vēsturiskajā apbūvē saglabājušās guļbūves, mūra un koka konstrukcijas, amatniecības prasmes un raksturīgās būvdetaļas, savukārt māla dakstiņu jumti veido harmonisko vecpilsētas ainavu. UNESCO vērtējumā būtiska ir arī pilsētas saikne ar dabisko vidi — Ventas un Alekšupītes sateku un Ventas rumbu, kas vēsturiski ietekmējusi Kuldīgas attīstību.

Kuldīgas iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā noslēdza vairāk nekā 20 gadus ilgu nominācijas sagatavošanas procesu, kura laikā veikta pilsētas kultūras mantojuma izpēte, pilnveidota tā aizsardzības un pārvaldības sistēma un īstenoti pasākumi vēsturiskās apbūves saglabāšanai.

Vairāk informācijas:
https://whc.unesco.org/en/list/1658

2009. gada 1. oktobrī Suitu kultūrtelpa ieguva būtisku starptautisku atzinību, tiekot iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šo lēmumu UNESCO Starpvaldību komiteja pieņēma, atsaucoties uz biedrības „Etniskās kultūras centrs «Suiti»” un Latvijas valsts pieteikumu.

Augstais novērtējums piešķirts par unikālo Suitu novada (Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku pagastu) nemateriālo kultūras mantojumu — savdabīgajām burdona dziedāšanas tradīcijām, krāšņajiem tautastērpiem, īpašo izloksni, kā arī unikalitāti, ko rada katoļu un pirmskristietības tradīciju apvienojums.

Iekļaušana UNESCO sarakstā kalpo kā svarīgs aizsardzības mehānisms, lai pasargātu šo kultūras vidi no izzušanas un asimilācijas, piesaistot starptautisku atbalstu un resursus tradīciju saglabāšanai, pētniecībai un nodošanai nākamajām paaudzēm.

Kuldīgas vēsturiskais centrs 2008. gadā ieguva Eiropas mantojuma zīmi, kas svinīgi tika atklāta 4. jūnijā Kuldīgas Rātslaukumā. Kuldīga šim titulam tika izvēlēta kā vieta, kur koncentrējas daudzveidīgas Eiropas kultūras mantojuma vērtības.

Pieteikumu Eiropas mantojuma zīmes komitejai sagatavoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sadarbībā ar Kuldīgas pilsētas domi. Tajā kā Kuldīgas nozīmīgākās vērtības Eiropas mērogā tika izceltas saglabājusies pilsētas viduslaiku plānojuma struktūra, 18. un 19. gadsimta koka apbūve, viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā un Eiropā platākais ūdenskritums. Kuldīga tika raksturota kā pilsētvide, kurā cieši savijas Eiropas vēsturisko stilu evolūcija, vietējās celtniecības tradīcijas un gadsimtu gaitā nemainīta sadzīviskā vide.

Eiropas mantojuma zīme ir Francijas Kultūras un komunikācijas ministrijas 2005. gadā ierosināta un Eiropas Komisijas atbalstīta iniciatīva. Tās mērķis ir popularizēt kultūras un dabas mantojuma, pilsētbūvniecības pieminekļu, kā arī materiālā, nemateriālā, mūsdienu un tradicionālā mantojuma Eiropas transnacionālo dimensiju un tā nozīmi vienotas Eiropas veidošanā. Zīmes piešķiršana ietver kultūras mantojuma aizsardzību un popularizēšanu, veicinot tā saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī sadarbību starp Eiropas valstīm.

Kuldīgas novads ir Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 partneris, kas kopā ar vadošo partneri – Liepājas valstspilsētu – un Dienvidkurzemes novadu iesaistās kopīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanā. Kuldīgas novads šajā sadarbībā sniedz savu ieguldījumu ar daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, kas balstīts novada kultūrvēsturiskajā mantojumā, dzīvajās tradīcijās, radošumā un vietējo kopienu iesaistē. 2027. gadā Kuldīgas novadā paredzēta plaša kultūras programma, kurā ietilpst starptautiski festivāli, rezidences, izstādes, forumi un citi kultūras notikumi.

2013.gadā Kuldīgas Restaurācijas centram par “Aktivitāšu kompleksu Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai” (Wooden Housing in Kuldiga Old Town) tika piešķirta Eiropas Savienības Kultūras mantojuma balva / Europa Nostra Award, 4. kategorijā – “Izglītība, apmācība un izpratnes veidošana” (Education, Training and Awareness-Raising). Balvai tika izvirzīts laika periodā no 2008.-2012. gadam īstenotais izglītojošo un sabiedrības iesaistes aktivitāšu kopums, kurā ietilpa Kultūras mantojuma laboratorijas, regulārās logu apkopes akcijas un “Mākslas nārsta” aktivitātes, kuru mērķis bija veicināt Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotāju izpratni un praktisku iesaisti vēsturisko ēku saglabāšanā. Žūrija īpaši izcēla projekta “vērtību kā paraugam plašākā Eiropas kontekstā”, uzsverot gan tā nozīmi vietējās kopienas izpratnes veidošanā, gan ieguldījumu vēsturiskās apbūves restaurācijas un uzturēšanas prasmju apmācībā; žūrija atzina par īpaši nozīmīgu vietējo iedzīvotāju, pētnieku, arhitektu, amatnieku un ārvalstu ekspertu iesaisti, kas, īstenota ar ļoti ierobežotiem finanšu resursiem, “veido paraugu jebkurai Eiropas valstij, kurā saglabājies koka apbūves kultūras mantojums”.

Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs kopš 1969. gada ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Kultūras pieminekļa aizsardzības numurs ir 7435, un tas ietilpst arhitektūras jeb pilsētbūvniecības pieminekļu tipoloģiskajā grupā.

Pieminekļa teritorija aptver Kuldīgas senāko daļu Ventas kreisajā krastā, ietverot veco ķieģeļu tiltu un apbūvi gar Ventspils, Liepājas un Jelgavas ielām.

Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra galvenās saglabājamās vērtības ir viduslaiku pilsētas plānojuma struktūra un vēsturiskie apbūves principi, pilsētas morfoloģija un ēku savstarpējās proporcijas, kvartālu iekštelpas un vēsturiskie pagalmi. Nozīmīga ir arī pilsētas telpiskā un ainaviskā kvalitāte — reljefs, panorāma, siluets un skatu perspektīvas, ielu un jumtu ainava, vēsturisko nocietinājumu elementi, ūdenstilpnes un krastmalas.

Aizsargājama ir arī vēsturiskā apbūve, unikālās celtnes un to elementi, tradicionālo materiālu lietojums, kolorīts, būvformas un būvniecības paņēmieni, kā arī apbūves autentiskums un vēsturiskā patina. Pieminekļa vērtību veido arī vēsturisko pilsētas daļu kultūrslānis, apzaļumojuma sistēma — parki, skvēri un stādījumi — un intelektuālās dzīves objekti, tostarp baznīcas, muzeji un tautas nami.

Vairāk informācijas:
https://mantojums.lv/cultural-objects/7435?tab=baseData

Dabas liegums „Ventas ieleja” atrodas Latvijas rietumu daļā, Kuldīgas novadā (Kuldīgas pilsētas, Rumbas, Pelču un Padures pagasta teritorijā), tā kopējā platība ir 2513 ha. Dabas liegums ietver Ventas upes ieleju un tai piegulošās teritorijas. Dabas liegums „Ventas ieleja” izveidots 1957. gadā un kopš 2004. gada dabas liegums ir iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā – NATURA 2000 teritoriju tīklā.

Dabas lieguma izveides mērķis ir nodrošināt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, teritorijai raksturīgo ainavu saglabāšanu, kā arī dabas un kultūras pieminekļu aizsardzību, vienlaikus saglabājot teritoriju apmeklētāju atpūtai, izglītošanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. No dabas aizsardzības viedokļa nozīmīgākās vērtības dabas liegumā ir tajā konstatētie īpaši aizsargājamie biotopi, kā arī īpaši aizsargājamās un retās, tajā skaitā ar izplatības īpatnībām, sugas un to dzīvotnes.  Teritorija ļoti bagāta ar daudzveidīgiem biotopiem, t.sk. Eiropas Savienības aizsargājamajiem biotopiem, no kuriem raksturīgākie un interesantākie: Nogāžu un gravu meži, Sausi zālāji kaļķainās augsnēs, Smilšakmens atsegumi u.c. Izcili daudz retu augu (maurloks, laksis, mūru sīkpaparde, dobais cīrulītis, mīkstā cietpiere u.c.) un dzīvnieku (cīrulīšu dižtauriņš, marmora rožvabole, rūsganbrūnais koksngrauzis, ziemeļu gulbis, zivjērglis, mežirbe, niedru lija, klinšu ērglis u.c.) sugu.

Dabas liegumā ”Ventas ieleja” atrodas ģeoloģiskais – ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis „Ventas rumba” (aizsardzības statuss no 1977. gada) un aizsargājamais dabas piemineklis „Maņģenes dendroloģiskie stādījumi”.

Plašāka informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā: https://www.daba.gov.lv/lv/ventas-ieleja

„Kuldīgas pilsēta Ventas senlejā” 2007. gadā atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi Eiropas Komisijas, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izsludinātajā konkursā.

Eiropas Komisijas projekta „Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi” („European Destinations of Excellence” (EDEN)) balvu 2007.gada 26. oktobrī Eiropas tūrisma forumā Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājam Edgaram Zalānam pasniedza Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens.

Tūrisma vieta aptver Kuldīgas vecpilsētu un Ventas ielejas daļu vecpilsētas zonā, t.sk. Ventas rumbas un Alekšupītes ūdenskritumus. Vecpilsētas un dabas komplekss ir galvenais tūristu piesaistes mezgls Kuldīgas pilsētā un novadā un viens no galvenajiem tūrisma objektiem Kurzemē.

Kuldīga ieguvusi tiesības izmantot EDEN zīmolu tūrisma vietas popularizēšanā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Par tūrisma attīstību un tūrisma iespējām Kuldīgā 2007. gada vasarā tika uzņemtas divas videofilmas, EDEN projekta ietvaros „Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā” tika nodrošināta publicitāte ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.