AktualitātesJaunumiPašvaldībaFoto

Ar Kuldīgas novada augstāko apbalvojumu godina novadniekus

Valsts svētkos, 18. novembrī  – īpašā  ceremonijā godināti  un, novērtējot ieguldījumu novada attīstībā un novada vārda popularizēšanā, ar pašvaldības augstāko apbalvojumu godināti 11 novadnieki.

Pateicībā par nozīmīgo ieguldījumu un īpašiem nopelniem Kuldīgas novada labā, augstāko apbalvojumu “Goda novadniece” šogad saņem ilggadēja ansambļu “Suitu sievas”  un “Suitu vīri” vadītāja, folkloriste un suitu kultūras vērtību sargātāja ILGA LEIMANE.

Var teikt, ka Ilga Leimane ir “suitene” no matu galiņiem līdz papēžiem un ar saknēm tik spēcīgi ieaugusi Suitijā, ka nekādi vēji to neizraus. Viņa nav skaitījusi stundas, kuras ieguldītas suitu kultūrvēstures izpētē, tās saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Izmācījusies Emīla Melngalvja Liepājas koledžā kordiriģenta profesiju, pirmā darba vieta bijusi Liepnā Alūksnes novadā, pēc trīs gadu prom būšanas atgriezusies Alsungā. Bijusi muzikālā pedagoģe bērnudārzā un skolā. Visa dzīve bijusi saistīta ar mūziku un Ilga ar lepnumu nes Suitu vārdu pasaulē. Neilgu laiku vadījusi biedrību “Etniskās kultūras centrs „Suiti””, strādājusi kultūras namā, kā arī vadījusi deju kolektīvu. I. Leimane no 1989. gada līdz 2023.gada bijusi Latvijas etnogrāfiskā ansambļa „Suitu sievas” vadītāja, jau vienpadsmito gadu vada “Suitu vīrus”, vadījusi arī Ventspils novada Jūrkalnes “Maģos suitus”. Ilgas ieguldījums latviešu un suitu kultūras ilgtspējīgā attīstībā ir novērtēts ne tikai Alsungā, bet saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus – Folkloras balvu “Austras koks”, Ministru kabineta Atzinības rakstu, piešķirta mūža stipendija, kā arī saņēmusi Trīs zvaigžņu ordeni.

Ernesta Vīgnera  Kuldīgas Mūzikas skolas pedagoģe, saksofonistu ansambļa un  pūtēju orķestra vadītāja LĪGA ALEKSANDRA JĀVALDE Kuldīgas novada Goda balvu saņem par nozīmīgu ieguldījumu kultūrizglītības attīstībā. Vienlaicīgi ar studijām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, viņa sākusi strādāt E. Vīgnera Mūzikas skolā, kurā strādā jau 17. gadu. Kopš brīža kad Līga strādā E. Vīgnera Mūzikas skolā viņas vadītais saksofonistu ansamblis, kā arī saksofona klases audzēkņi katru gadu piedalās starptautiskos, valsts un reģiona konkursos, gūstot izcilus rezultātus un vietas. Ik gadu pārdomāti līdz niansēm ir Līgas rīkotie saksofonistu koncerti – uzvedumi, kā arī, nu jau vairākus gadus tiek organizētas jauno mūziķu nometnes, kuros Līga iegulda savu laiku, neskaitot stundas, bet priekšplānā noliekot savus audzēkņus, kuri piedzīvo, iegūst jaunu pieredzi un izaugsmi uz skatuves.  Paralēli darbam mūzikas skolā, Līga muzicē Kuldīgas Dzimtsarakstu nodaļā, aktīvi darbojas Kuldīgas Kultūras centrā, savukārt Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā vada kori, kas rada milzīgu prieku, redzot mainīgumu un izaugsmi studentos. Tāpat Līgas saksofona skaņas priecē neskaitāmi daudz cilvēkus gan mūsu pilsētā un novadā, gan citās Latvijas pilsētās.  Līga ir cilvēks – jauda.

Alsungas Mākslu pamatskolas skolotāja, amatniece, suitu sieva LAILA PUĶĪTE Goda balvu saņem  par ieguldījumu suitu kultūras vērtību stiprināšanā un  popularizēšanā. Laila Puķīte jau vairāk nekā 30 gadus ir Alsungas pamatskolas vizuālās mākslas un mājturības skolotāja un skolēniem ikdienā māca suitu amatniecības un ēdienu gatavošanas tradīcijas, tādējādi dodot savu ieguldījumu suitu kultūras mantojuma saglabāšanā un prasmju tālāknodošanā. L. Puķīte ir arī tautas tērpu darināšanas meistare, kuras prasmes ir izslavētas ne tikai Alsungā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Kā etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sieva” dalībniece, L. Puķīte prezentē novadam unikālo suitu kultūru ikdienas. Viņa arī uzņem viesus Spēlmaņu krogā, mācot gatavot suitu tradicionālos ēdienus  – sklandraušus, ķiļķenus un skābputru. L. Puķīte ir radījusi arī inovāciju – burkānu zaptes un par savu produkciju saņēmusi vairākus apbalvojumus konkursā “Novada garša” Viņa arī aktīvi atbalsta un iesaistās viedā ciema idejas īstenošanā Alsungā. Laila ir izcils piemērs pilsoniskai līdzdalībai un novada labākas nākotnes veidošanai, parādot, ka lauku  kopienas iedzīvotājiem jāuzņemas iniciatīva un ikdienā ar savu būtību reprezentējot suitu kultūras unikalitāti, kas ir viena no Kuldīgas novada sejām.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Kuldīgas biroja vadītāja DAIGA MELLERE Goda balvu saņem par ieguldīto darbu lauksaimniecības attīstības jomā. Daiga ir sava novada patriote, aktīvi iesaistās pašvaldības rīkotajos sabiedriskā labuma pasākumos, ir viena no Viedā ciema idejas pamatlicējām mūsu novadā. Sniedz atbalstu un aizstāv novada lauksaimnieku intereses, izglīto un dalās praktiskā pieredzē ar bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, popularizē lauku dzīvi jauniešu vidū, rīkojot izglītojošas aktivitātes. Bijusi vairāku novadam nozīmīgu darba kolektīvu vadītāja. Ar atbildības sajūtu jau vairāk nekā 10 gadus vada LLKC Kuldīgas biroju,  kurš vairākkārt novērtēts kā gada labākais birojs starp 26 LLKC birojiem. Darba ietvaros organizē dažādus seminārus, mācības un pieredzes apmaiņas braucienus gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, tādējādi sniedzot iespēju gūt zināšanas un pieredzi. Kolēģi augstu vērtē Daigu kā vadītāju un atzīst, ka viņa ir kā mamma, kas iedrošina mesties nezināmajā, sniedz iespēju augt, mācīties un gūt arvien zināšanas. Daiga ir vadītāja pie kuras jebkurā brīdī var griezties pēc palīdzības un rast risinājumu problēmai. Cilvēks ar plašu sirdi un dvēseli, ar kājām uz zemes, ar skatu nākotnē un ar rokām vienmēr darbos.

Raņķu pagasta kultūras un sporta darba organizatore DACE PUŠĪLOVA Goda balvu saņem par ieguldīto darbu pagasta kultūras dzīves bagātināšanā. Dace Pušīlova ikdienā mērķtiecīgi pilnveido kultūras dzīvi un sporta jomu Raņķu pagastā. Prot ap sevi pulcēt cilvēkus un radīt prieku citiem, jo kultūras dzīve pagastā nekad nav bijusi tik aktīva kā līdz šim. Ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī daudzi viesi no tuvienes un tālienes labprāt dodas uz pasākumiem Raņķu pusē, jo zina, ka tie būs pārsteigumu pilni. Un kā nu ne, jo Dace kopā ar domubiedriem tajos ieguldījusi savu sirdi un dvēseli. Dace pati ir atzinusi, ka pasākumu apmeklētajiem svarīgs ir vizuālais noformējums, tāpēc tam īpaši tiek pievērsta uzmanība. Pēc pasākumiem daudzi cilvēki izteikuši pateicības vārdus par noformējumu un vēlmi, lai rīkotie pasākumi kļūtu par tradīciju Raņķu pusē. Dace ik gadu aktīvi Skrundā organizē pasākumu “Eņģeļi pār Latviju”, kas kļuvusi par tradīciju šajā pusē, kā arī veic lielu ieguldījumu Skrundas pilsētas svētku tapšanā un norisē.

Rumbas pagasta pārvaldes kultūras pasākumu organizatore un amatierteātra vadītāja BAIBA ROZEVSKA Goda balvu saņem par ieguldījumu kultūras dzīves attīstībā. Baiba Rozevska jau desmito gadu vada Rumbas pagasta amatierteātri, kurā darbojas gan pirmsskolas vecuma bērni, gan jaunieši un seniori. Katru gadu Baibas vadībā tiek iestudēts jauns teātra uzvedums, kuriem Baiba pati raksta tekstus, kā arī sarūpē dekorācijas un kostīmus. Viņa prot katram aktierim piemeklēt tieši viņam piemēroto lomu un ar savu sirsnību un labo vadīšanas stilu iedrošina un pamāca jaunos aktierus.  Iegūtās zināšanas un tēlotājmākslas spējas amatierteātra dalībniekiem lieliski noder arī ikdienā. Papildus Baiba Rozevska ar savām radošajām idejām priecē Rumbas pagasta iedzīvotājus, kas dzīvo Mežvaldes, Ventas un Novadnieku ciemos. Katru gadu minētās teritorijas tiek izrotātas pašas Baibas darinātās svētku rotās – pārdomāti un gaumīgi. Baibas radošās idejas ir nepārspējamas.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Usmas Svētā Pētera draudzes ilggadējs priekšnieks ERNESTS BUŠERS Goda balvu saņem par nesavtīgu kalpošanu cilvēku labā. Ernests Bušers ir nelielās Usmas Svētā Pētera draudzes priekšnieks kopš 2002. gada – viņa vadībā baznīca vienmēr ir uzturēta, ziemas mēnešos apkurināta un teritorija sakopta, lapas sagrābtas un sniegs notīrīts. Baznīca ir populārs galamērķis jaunajiem pāriem laulību norisei – Ernests ir tas cilvēks, kurš nodrošina arī visus baznīcas godus – sākot ar telpu tīrīšanu un beidzot ar viesu sagaidīšanu un baznīcas-namatēva lomas apzinīgu izpildi.  2002. gadā tika pilnībā nomainīts baznīcas jumts uz jaunu lubiņu seguma jumtu, kas Ernesta vadībā izdevās visnotaļ labi, šogad – 2024. gadā – ir plānots atkal nomainīt jumta segumu un arī šajā projektā Ernests ir galvenais koordinators. Tāpat 2023. gadā uzbūvēta jauna baznīcas malkas novietne – saimniecības ēka, kas būvēta un veidota pašu spēkiem pēc arhitekta speciāli sagatavota projekta. Ernests dara ne tikai sabiedriski brīvprātīgo darbu baznīcā, bet vairākus gadus viņš nodarbojas ar guļbūvju ražošanu, tās piedāvājot dažādos izmēros un dizainos. Tāpat viņš nodarbojas ar zirgkopību un popularizē Kuldīgas novadu – ik gadu notiek sacensības, aicinot Usmas ezera krastā arī citu valstu sportistus ar saviem zirgiem.  Ernesta saimnieciskums, degsme un iniciatīva ir augsti vērtējama, jo viņš spēj būt ne tikai labs saimnieks savā saimniecībā, uzņemot viesus, rūpējoties par zirgiem, dārzu un vēl spējot kādu gardu zivi nozvejot, bet arī būvējot guļbūves un vienmēr atrodot laiku sakopt baznīcu un tās teritoriju, vienmēr ziemas laikā būt pirmais, tīrot sniegu, kurinot baznīcu un darot vēl un vēl.

Skrundas Mūzika skolas pedagoģe, mūzikas teorijas, vokālo ansambļu un klavieru pedagoģe Dace Ganiņa Goda balvu saņem par profesionalitāti un ieguldījumu audzēkņu izglītošanā. Viņa Skrundas mūzikas skolai veltījusi 37. savas dzīves gadus, vienmēr ir bijusi lojāla pret skolu un tās kolēģiem. Spējīga piemēroties dažādiem mācību procesiem, Dace nepārtraukti izglītojas, ieviešot savā praksē jaunas metodes. Lai arī Dace ir pietiekami stingra un prasīga skolotāja, pie viņas klasē vienmēr virmo pozitīvā enerģija. Pedagoģe spēj audzēkņus motivēt kvalitatīvākam darbam, īpašu uzmanību veltot tiem, kuriem ir mācīšanās grūtības un audzēkņiem ar lielu mūzikas skolas pamešanas risku. Lielu ieguldījumu pedagoģe veikusi mācību programmu veidošanā Solfedžo un Mūzikas literatūrā, arvien meklējot ko jaunu programmu uzlabošanai. Liels darbs ieguldīts pandēmijas gados izstrādājot metodiskus materiālus attālināto stundu nodarbībām. Iepriekšējā mācību gadā veica pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesu,  saņemot 2. profesionālo kvalitātes pakāpi. Skolotāja aktīvi iesaistās ārpusskolas pasākumos veidojot mūzikas skolas  koncertu programmas, iesaistoties skolas dekorēšanā, sagādājot materiālus, veic ārkārtīgi lielu brīvprātīgā darbu skolas iekštelpu un ārtelpu vides uzlabošanā.  Dace Ganiņa ir profesionāla pedagoģe, neatlaidīga un motivēta savu mērķu sasniegšanā, vienmēr perfekta visu darbu izpildē – gan tiešajā skolas darbā, gan sabiedriskajos darbos.  Nenovērtējams ieguldījums ir Mūzikas skolas jauno audzēkņu piesaistīšanā, uzrunājot un iedrošinot jaunos audzēkņus un viņu vecākus.

Raņķu pagasta pārvaldes vadītājs Ritvars Stepanovs Goda balvu saņem par ilggadēju ieguldījumu pagasta attīstībā, labiekārtošanā un vēsturisko materiālu apkopošanā.  Neskatoties uz ikdienas darba pienākumiem, kurus Ritvars veic ar lielu atbildību, papildus lielu darbu viņš ieguldījis, apzinot un sakārtojot pagasta pagātnes liecības – izveidojot karti, kurā ir atzīmētas esošās un jau zudībā gājušās mājvietas. Atdzīvinājis tradīciju par vēstures mantojuma papildināšanu, vācot foto materiālus par Raņķiem, iedzīvotājiem, pasākumiem, bijušo skolu, mājām, pagasta vecākajiem. Lielu uzmanību velta pagasta vēsturei, iegrāmatojot vietējos likteņstāstus. Ritvars ir Raņķu pagasta patriots, kuram ir svarīgi, lai visi justos labi.

Kuldīgas novada pašvaldības ilggadējā izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga Goda balvu saņem par ieguldījumu Kuldīgas novada attīstībā. I. Dambīte – Damberga pašvaldībā strādājusi kopš 2007. gada  – sākumā par sabiedrisko attiecību speciāliste, bet kopš 2009. gada līdz pat 2023. gada izskaņai pildījusi pašvaldības izpilddirektores pienākumus. Šobrīd viņa strādā par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāri.  Visu ko Ilze dara, viņa dara ar lielu atbildību, mīlestību un pacietību. Kuldīgā viņas redzes un rūpju lokā bija gan sociālā joma, gan sports, gan kultūra un izglītība. Darba lauks bija gana plašs un sarežģīts, neskatoties uz to, vienmēr tika meklēts labākais pozitīvais risinājums. Ar mīlestību sirdī pret Kuldīgu, Ilze iesaistījusies daudzu Kuldīgai nozīmīgu projektu  īstenošanā, piedalījusies Mākslinieku rezidences un Adatu fabrikas izveidē, kas tagad kļuvusi par mājvietu Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskās maģistra studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” studentiem no visas pasaules. Ilze aktīvi iesaistījusies Kuldīgas nominācijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam sagatavošanas procesā. Neskatoties uz to, kur dzīves ceļi Ilzi aizveduši, viņa vienmēr sirdī palikusi kuldīdzniece.   Ilze Dambīte Damberga ir pieredzes bagāta un zinoša kolēģe, kuras darbība ir bijusi saistīta ar  Kuldīgas novada attīstību un sabiedriskās nozīmības palielināšanu daudzu gadu garumā.

Mākslas zinātniece, publiciste un ilggadēja Kuldīgas novada muzeja darbiniece Alise Volanska Goda balvu saņem par ieguldīto darbu novadpētniecībā. Viņa ir Padures pagasta un visa Kuldīgas novada vēstures glabātāja, grāmatas “Padures mozaīkas – vēsture uz pašas ādas” autore. Šī ir kārtējais, tomēr visvērienīgākais A. Volanskas uzrakstītais darbs. Vēl starp lielākajiem ir tādi izdevumi kā KuldīgaKuldīgas kontaktu grāmata un Mākslinieku citadeles stāsti. Gluži kā laika mašīna, kas spēj atdzīvināt pagātni, ik katras savas grāmatas lasītājam Alise liek justies kā ceļotājam laikā, kurš apmeklē muižas, iepazīst vietējo dzīvesstāstus. Jau no 19. gadsimta par Alises dzimto pusi Paduri krājušies stāsti, kas pārmantoti no paaudzes paaudzē. Bet tā pamatīgi nolēmusi, ka tie jāpieraksta, 2011. gadā. Tad Alise Volanska rūpējās par unikālo Padures muižas klēti, kas ir Latvijā vienīgā trīsstāvu klēts ar mansarda jumtu, un sāka tās otrajā stāvā veidot vēstures apcirkņus – braucot no vienas pagasta mājas uz otru, vācot senās lietas un arī dzirdot stāstus. Alise ir arī vairāku Padures tradicionālo pasākumu iedibinātāja, to vidū arī Jautrā mašīntalka, kas pagasta lepnuma, muižas klēts pakājē, aicina  ne tikai redzēt kuļmašīnu darbībā, bet arī iepazīt senos amatus, piedalīties meistarklasēs un ļauties gadatirgus šarmam. Cilvēku dzīvesstāsti ir jāvāc, tas ir nemateriālais kultūras mantojums, cilvēki ir aizejoši, un stāsti ir paliekoši!  pārliecināta  Alise Volanska.

Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra jaunatnes darbinieks Adrians Dravnieks Goda balvu saņem par pašaizliedzīgu darbu ar jaunatni. Adrians strādā ar jauniešiem un dara to ne vien pildot amata pienākumus, bet arī brīvprātīgi iesaistoties dažādos projektos, kas motivē jauniešus. Piemēram, organizē nometnes sociālā riska jauniešiem, kā arī iekļaujošas aktivitātes. Vēl vairāk – viņš jauniešiem ir kļuvis par uzticības personu, kas iedrošina arī viņus uzdrīkstēties, īstenot projektus, organizēt pasākumus, apgūt jaunas prasmes. Adrians prot ap sevi pulcēt citus un vienmēr uztur pozitīvu gaisotni.  Šobrīd Adriana galvenajos darba pienākumos ietilpst brīvprātīgā darba un pagasta jauniešu koordinēšana, taču viņš iesaistīs arī Kuldīgas Jauniešu mājas aktivitātēs. Līdz 2024. gada beigām kopā ar kolēģiem Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrībā “Sprādziens” labdarības akcijas DOD 5 ietvaros viņš ir mentors četriem novada jauniešiem. Adrians sniedzis būtisku ieguldījumu novada jaunatnes jomas attīstībā un izaugsmē. Šobrīd darbojas arī Kuldīgas Jaunatnes konsultatīvajā komisijā, 7 gadu laikā organizējis 12 bezmaksas nometnes, ar biedrību īstenojis vismaz 7 projektus kopumā piesaistot jaunatnes jomai novadā finansējumu vairāk kā 50 tūkstošu apmērā,  2021. gadā ieguvis nomināciju “Iedvesmas dzirksts” konkursā “Labākais darbā ar jaunatni.” Brīvprātīgajā darbā Adrianam izdevies iesaistīt vismaz 35 jauniešus gadā, tostarp no sociālā riska grupām. To viņš panāk ar savu personību, jo darbs ar jauniešiem nav tikai pienākums – tā ir viņa sirdslieta. Vēl vairāk – Adrians ir labs draugs, lielisks tēvs, kaimiņš, kādu gribētu ikviens. Viņš ir izpalīdzīgs, draudzīgs, bezgala pozitīvs – Kuldīgas jauniešiem un visam novadam ar viņu ir ļoti paveicies!