Kuldīgas novada pašvaldība, īstenojot pārrobežu projektu kopā ar Šilutes H. Šoja muzeju Lietuvā, Kuldīgā uzsākusi pils telpas konservācijas darbus, kuru laikā atklājušās līdz šim maz pētītas un nozīmīgas vēsturiskas liecības par seno Kuldīgas mūra pili.
Pilsētas dārzā, kur zem neliela uzkalniņa līdz mūsdienām saglabājusies daļa no kādreiz varenās Livonijas ordeņa pils, būvdarbu laikā atklāti mūra sienu fragmenti, kāpnes, dažādas būvdetaļas un īpaši labi saglabājies flīzētas grīdas fragments. Atrastās liecības sniedz jaunu ieskatu Kuldīgas pils vēsturē un apliecina šīs vietas nozīmi ne vien pilsētas, bet arī visas Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā.
Darbi notiek projekta Nr. LL-00230 “Mantojuma stāsti: Švekšna un Kuldīga toreiz un tagad” ietvaros. Tā mērķis ir saglabāt, atjaunot un atvērt kultūras mantojuma objektus sabiedrībai, vienlaikus veicinot kultūras pārrobežu tūrismu Švekšnā un Kuldīgā, kā arī izveidojot tūrisma maršrutus, kas savienos abas vietas.
Kuldīgā šī projekta ietvaros pašvaldība ir uzsākusi pils telpas konservācijas darbus un digitālas ekspozīcijas izveidi. Kuldīgas mūra pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas atrodas Kuldīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, savukārt kopš 2023. gada Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tādēļ katra jaunatklātā liecība šajā vietā ir īpaši nozīmīga gan no pētniecības, gan sabiedrības izglītošanas viedokļa.
Zem uzbēruma atklājas bagātīgas vēstures liecības
Pils telpas konservācijas darbi tiek veikti ar mērķi saglabāt vienu no uzskatāmākajām līdz mūsdienām saglabātajām liecībām par Kuldīgas pili. Kuldīgas mūra pils, zināma arī kā Goldingen un Iesusborc, tika uzcelta Ventas kreisajā krastā pie rumbas laikā no 1242. līdz 1245. gadam kā galvenais Livonijas ordeņa atbalsta punkts Kurzemē. Viduslaikos tā bija Livonijas ordeņa komtura pils, reģiona administratīvais un militārais centrs, turklāt atradās nozīmīgā ceļa no Rīgas uz Prūsiju tuvumā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanas 1561. gadā pils kļuva par hercogu rezidenci un tika vairākkārt pārbūvēta un remontēta. Vēlāk, Lielā Ziemeļu kara laikā, pils tika izpostīta un pamesta, bet tās akmeņi 18. un 19. gadsimtā izmantoti Kuldīgas māju būvniecībā. 19. gadsimta otrajā pusē pils vietā tika izveidots parks.
Līdz šim pils teritorija ir pētīta salīdzinoši maz. 20. gadsimta 30. gados materiālus par pili apkopoja novadpētnieks Valfrīds Fromholds-Treijs, bet profesionāla arheoloģiskā izpēte nelielos laukumos veikta 21. gadsimta sākumā arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā. Arī šobrīd atsegšanas darbi notiek arheologa uzraudzībā, un jau pirmie atklājumi apliecina, ka zem uzbēruma saglabājušās bagātīgas vēstures liecības.
Šobrīd tiek atrakts pils telpas velves ārējais apjoms, lai būtu iespējams veikt velves mūra izšuvošanu ar kaļķa javu un izbūvēt hidroizolāciju no ārpuses, izmantojot māla javas slāni. Konservācijas darbu ietvaros paredzēts stiprināt pārseguma velvi un mūra sienas, attīrīt un aizpildīt šuves telpas iekšpusē, pārmūrēt neoriģinālās atbalsta sienas pie ieejas, ierīkot jaunu elektroinstalāciju, kā arī atjaunot ārdurvis un iekšējās kāpnes.
Norokot Pilsētas dārza centrā esošo uzbērumu, atklājās ne vien mūra konstrukcijas, bet arī ļoti labi saglabājies flīzētas grīdas fragments. Uz atsevišķām māla flīzēm redzami dzīvnieku pēdu nospiedumi, kas sniedz dzīvu ieskatu pils pastāvēšanas laika ikdienā. Savukārt īpaši nozīmīgs un rets atradums ir vienā no flīzēm atklātais senas spēles laukums. Visi atradumi vēl tiks padziļināti analizēti un precīzāk datēti, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka daļa no tiem attiecināma uz Kurzemes un Zemgales hercogu valdīšanas laiku.
Līdztekus konservācijai taps arī mūsdienīga ekspozīcija
Papildus konservācijas darbiem Kuldīgas novada pašvaldība projekta ietvaros paredzējusi izveidot arī digitālu ekspozīciju ar spēļošanas elementiem. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem to veidos SIA “DJA”. Ekspozīcijas izveidei tiks veikta vēsturiskā izpēte, izstrādāts saturs un uzstādīts nepieciešamais aprīkojums. Plānots, ka ekspozīcija stāstīs par Kuldīgas mūra pili kā vienu no nozīmīgākajām celtnēm pilsētas vēsturē, iezīmējot tās vietu Kuldīgas, Kurzemes, Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā.
Tajā tiks aptverts laikposms no pils būvniecības 13. gadsimtā līdz teritorijas pārveidei par parku 19. gadsimtā, vienlaikus iekļaujot arī mūsdienu izpētes rezultātus un informāciju par Kuldīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Konservācijas darbus objektā veic SIA “Būvfirma INBUV”, arheoloģisko uzraudzību nodrošina arheologs Mārtiņš Lūsēns, būvuzraudzību veic IK “FM Grupa”, savukārt konservācijas dokumentācijas izstrādātājs un autoruzraugs ir SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”. Kopējās darbu izmaksas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir 179 428,88 eiro bez PVN.
Projektu līdzfinansē Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programma 2021.–2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 748 701,44 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 598 961,15 eiro apmērā.
Jaunatklātie pils fragmenti vēlreiz apliecina, ka Kuldīgas kultūrslānis joprojām glabā nozīmīgas liecības par pilsētas vēsturi un Kuldīgas novada pašvaldības īstenotais projekts ļauj tās saglabāt.
Plašāka informācija par projektu pieejama www.kuldigasnovads.lv sadaļā “Projekti”, kā arī www.latlit.eu.
